Reitterapija - mūsu pieredze

Šo sestdien atkal uzsākām reitterapijas nodarbības, šoreiz Baltezerā. Pieredze ar reitterapiju mums ir diezgan plaša un gara. Sāku Elīzu vest uz zirdziņiem jau no ļoti agra vecuma, jo fiziskā attīstība stipri kliboja. Sākām ar Kleistiem - lēti, izdevīga atrašanās vieta. Tomēr tie arī bija vienīgie plusi. Elīza tiešām bija vēl maziņa, neatceros pat cik veca, kāds gads, varbūt, katrā ziņā, viņa pati vēl stabili nesēdēja. Bērnu zirgā lika vienu pašu un man bija jāiet līdzi un jātur pie vienas kājas. Trenere regulāri aizrādīja, ka es nedarot to un šo kā vajag. Zirgs bija vizuāli noplucis. Nodarbības aukstā laikā notika slēgtā manēžā, siltā - ārā. nezinu īsti, kam pieder Kleistu zirgaaudzētava, bet skats tur diezgan tāds noplucis. Viss vecs, nemājīgs, auksts. Tomēr tas nebūtu nekas, ja vien trenerei būtu normāla attieksme pret vecākiem (ok, pret mani), un pat to paciestu, ja vien zirgs būtu bijis normāls. Par spīti regulārajiem aizrādījumiem, ka es bērnu nemāku pareizi pieturēt, esmu pārāk saspringta utt., braucām uz turieni jāt, līdz atgadījās starpgadījums. Jau pirms tam zirgs bija diezgan tramīgs, bet kādu reizi vasarā tas pameta gaisā pakaļkājas un Elīza lidoja...Ja vien es nebūtu viņu laicīgi saķērusi, nezinu, kas būtu noticis. protams, ka bērniem galvā nebija arī ķiveres. Pēc tam vairs tur nebraucām.

Tad sekoja rehabilitācija Vaivaros, kur arī bija reitterapija. Arī šeit bērnu uz zirga nelika kopā ar mammu, bet gan ar treneri. Tā kā Elīzai jau bija trauma no lidošanas no zirga, tad viņa histēriski bļāva un kliedza. Toreiz vēl jāšana Vaivaros notika tumšā slēgtajā manēžā, arī tur trenerītes ar laipnību neizcēlās.

Tomēr domai par reitterapiju ar roku neatmetu un, kad izlasīju calis.lv par iespēju jāt Katlakalnā, kaut arī nesertificētā zirgaudzētavā, devāmies turp. Uzreiz piesaistīja fakts, ka jāšana notika brīvā dabā, bērns uz zirga bija kopā ar mammu. attieksme bija tiešām supper. Braucām uz nodarbībām tiešām ilgi, nodarbība bija , atšķirībā no citām vietām, 40.minūtes, varēja braukt vairākas reizes nedēļā. Sēdēju uz zirga kopā ar meitu un krietns laiciņš pagāja, kamēr izdzinām bailes no zirgiem. Pēcāk Elīza jau sēdēja kopā ar treneri, kura viņu visvisādi izkaidēja, klausījās mūziku no mobilā, baroja ar rozīnēm utt., lai manu hiperaktīvo noturētu uz zirga. Pateicoties šīm nodarbībām un arī papildus aktivitātēm, Elīza sāka staigāt. Jāmin, ka arī šiet, pie Indras, avrēja redzēt, ka par zirgiem tiešām rūpējās, tie nebija noplukuši, izskatījās veselīgi, kopti.Tad kādu laiku zirdziņus atmetām, sanāca diezgan dārgi, bija grūtības saregulēt laikus. Vēl braucām pāris reizes pagājušajā gadā, bet šķiet, ka bijusī rosība tur kaut kā paputējusi.

Tad nu domāju izmēģināt vēl kādu vietu un nokļuvām uz reitterapiju pie Natālijas Baltezerā. Šī ir visiespaidīgākā vieta, jo ir milzīgs stallis, lielas manēžas, daudz zirgu. Elīzai un arī pārējiem bērniņiem tiek izsniegtas ķiverītes ( vai arī kā sauc tās speciālās jātnieku cepures), tie bērni, kuri var, jāj zirdziņos paši, turās paši, un treneris vadā aiz pavadas. Tā kā Elīza šādu pieredzi ir guvusi tik sen, ka vairs neatceras, tad viņu katrā pusē turēja darbinieces un viena vadāja zirgu aiz pavadas - tātad nodarbināti bija trīs cilvēki. Pirms nodarbības varējām ieiet stallī pamīļot zirdziņus. Zirgi arī kopti, smuki. Par 20. min nodarbību maksājām 6 Ls, dod arī čekus, viss profesionāli un sakārtoti. cerams, ka pozitīvā pieredze būs arī turpmāk un esam nolēmuši doties tur regulāri!

Noslēgumā vēl jāpiemin, ka arī esot Vaivaros šogad arī pajājām ar zirdziņiem. Tagad viņiem ir jauna manēža, ļoti glīta, silta, zirgi ir mierīgi, kopti. Uz zirgiem vecāki sēž kopā ar bērnu. Vienīgā nelaime - kaut arī ir pieraksts uz konkrētu laiku, var nākties gaidīt savu kārtu pat 40. min, kas manā gadījumā izvērtās par histēriju un ārprātu. Nu tas ir diezgan neglīti - ja ir pieraksts, tad tad jābūt uz konkrētu laiku, nevis variablam. Jo ir jau arī citas nodarbības, kuras līdz ar to nākas kavēt.

Tātad rezumē - visideālākā vieta, kāda līdz šim apmeklēta - Baltezers!

p.s. attēls no ponijs.lv

Darbojamies kopā - līmējam

Pēdējās dienās atklāju brīnišķīgu mammas blogu -  ingasmaja.lv. Varu smelties iedvesmu un apbrīnot, kā tādi mazi ķipari tik glīti darbojās ar radošām lietiņām. Tas motivē arī mani pievērsties daudz aktīvāk darbam ar Elīzu. Protams, pirmajās dienās bija asaras man, jo sapratu, ka to, ko krietni jaunāks bērns izdara bez problēmām, īpašas motivēšanas vai mācīšanas, man nākas dabūt ar nez kādu labumu piesolīšanu, un ij tad viss tiek darīts pa roku galam. Interese par procesu minimāla. Tomēr nepadošos! Domāju, ka daudzas mammas veido blogus par savu darbošanos ar bezproblēmu bērniņiem, tad nu mēģināšu atspoguļot arī to, kā un ko daru ar savējo, īpašo.

Šis ir pirmais darbiņš - mācāmies līmēt. Izgriezu gatavu eglītes bumbuļa formu no balta papīra, saplēsu mazus papīrīšus, bet var dot arī bērnam plēst, ja plēš vai sagriezt ar šķērēm. Kopā smērējām papīru ar PVA līmi un likām virsū papīra gabaliņus. Nākošā dienā uztaisījām arī zvagzni tādā pašā stilā.

Otro reizi uz ziedot.lv

Atbraucot vasarā no delfīniem Odesā zināju, ka noteikti brauksim atkal. Tā kā iespēja iekļauties lielajā akcijā ir tikai 1x, un kā man izklāstīja Sanita no ziedot.lv, otrajā reizē bērnam piešķir kontu, ziedot.lv mājas lapā ievieto aprakstu par situāciju un tad viss ir vecāku rokās. Kādu laiku nevarēju saņemties, bet tad, draudzenes mudināta, aprakstīju Elīzas dzīvesstāstu un aizsūtīju ziedot.lv elektroniski, kolēģis iztulkoja krieviski un arī to aizsūtīju. Nekādus ārstu papīrus tagad nevajadzēja, viss jau bija no 1ās reizes. Bija jāaizpilda arī anketa, kuru pēc tam iebraucu un parakstīju. Pavisam drīz jau Elīzas stāsts bija pievienots ziedot.lv mājas lapā un es sāku savu darbiņu. Izrakstīju visiem saviem draugiem un paziņām draugos.lv "spamu" ar lūgumu atbalstīt un norādīju konta numuru un ziedot.lv mājas lapu. Ierakstīju arī facebook. Atsaucība tiešām bija necerēti ātra-  drīz vien jau mājas lapā varēju skatīties, kā aug ziedojumu skaitlis:) Īpašs paldies manam un vīra klasesbiedram Elgaram, kurš uzrunāja savus Briseles kolēģus, un mūsu klasesbiedrenei Agitai par savu ārvalstu kolēģu uzrunāšanu! Vīrs izsūtīja manu vēstulīti arī saviem draugiem, paldies visiem, kuri pārsūtīja to tālāk! Paralēli uzsāku sarunas ar Nemo un ik pa brīdim paskatījos lidojumu biļetes. Kreņķējos, ka būs jābrauc ar pārsēšanos, jo gribējās braukt maija beigās, lai nav tik karsts un nav tik dārgi. Diemžēl tad nav tiešie reisi un  nākas lidot ar pārsēšanos un gaidīt nākošo reisu stundām ilgi. Pirms Ziemassvētkiem air baltic rīkoja akciju un sapratu - jārīkojas arī man! Štimmēju laikus lidojumam un paralēli sarakstījos ar Nemo par laikiem. Viņi ir izmainījuši kārtību un tagad, pēc pieteikuma anketas aizpildīšanas 3 darba dienu laikā naķās veikt priekšapmaksu 20% apmērā. Man tādas naudas uzreiz nebija, bet ziedot.lv prasīja konkrētus dokumetus. Tā kā lidojuma biļetes pa lēto bija pieejamas tikai dažas dienas, ilgi pētot, atradu lidojumus jūnija sākumā. Bet nu vismaz tiešie reisi! Biļetes lūdzu ziedot.lv pasūtīt un sākās riņķa dancis ar Nemo.
Tā kā nauda vēl tikai ziedojās, nezināju, kādu numuriņu ņemt, vai ņemt ēdināšanu, vai nē, un sakarā ar plānotās terapijas datumu maiņu, atkrita arī līdzbraucēja bijusī Eīzas auklīte. Par laimi, vīrs dabūja izņēmuma kaŗtā darbā atvaļinājumu. Pasūtīju vislētāko istabiņu, tādu pat, kāda bija jau šogad, bez ēšanas, transfēru. Ziedot.lv piekrita apmaksāt priekšapmaksu, bet Nemo nekādi nespēja atsūtīt normālu rēķinu. Nervus tajā procesā jau pazaudēju, līdz galu galā ziedot.lv pārņēma stafeti un viņu grāmatvedība pa taisno sakontaktēja ar Nemo grāmatvedību un beigu beigās visu nokārtoja!
Tad nu tagad ir skaidrs - jūnijā braucam! Un paskatoties Jaunajā gadā Elīzas lapiņu ziedot.lv, secināju, ka lūgtā summa ir saziedota un vēl daži desmiti latu pa virsu! Supper! Noderēs nākošajā reizē!

Mūsu alternatīvā komunikācija un dienas plāns

Kad sāku pievērsties "bilžu padarīšanai", ļoti pietrūka paraugu, kā tad citi to ir darījuši pirms mums. Izrakāju internetu, bet neko sakarīgu, izņemot 2 piemērus Vācijā, neatradu. Tad nu ievietošu bildes par to, kā mūsmājās izskatās dienas plāns un vieta alternatīvās komunikācijas bildītēm.

 <- Šī ir aptuvenā dienas kārtība pieceļoties, pusdienlaikā un ejot gulēt - darbības. Tās ir izprintētas un ielaminētas Elīzas attiecīgas fotorāfijas ar zobu mazgāšanu, celšanos, podiņu. Stāv pielipinātas ar "lipučku" pie skapja sienas.




Šis ir dienas un nedēļas
 plāns omas dzīvoklī, respektīvi, dzīvoklī, kur esam dzīvojušas visu laiku, kas ir īstās Elīzas mājas. Pie sienas ir pieurbta organiskā stikla plate, zem kuras ar abpuslīmējošos koču piestiprinātas krāsainas A4 lapas katrai dienai. Tagad uzlaboju plānu un katras dienas lauciņā pielīmēju lipeklīšus, pie kuriem var pielipināt kartiņas, lai nav jāķēpājas ar "ļipučku", ko Elis ķibina nost un ēd kā košļeni:)




Pie ledusskapja omas mājā ir pielipināts ar abpuslīmējošajiem skoča gabaliņiem galda paliktnis, tāds kā paklājveidīgs, pie kura var pielipināt lipeklīšus. Tos, ar kuriem aizdara kurpes un jakas:) Pārsvarā ir bildītes ar ēdienu, ir emociju kartiņas, dažas darbības. Izmanto gan aktīvi tikai ēdienu kartiņas. bet gan jau ar laiku!

Mūsu dzīvoklī pie durvju stenderes ir pielīmēti lipeklīši, pie kuriem stiprinu kartiņas ar notikumiem/darbībām, kas plānojas. Jāsaka gan, ka Elim pagaidām ne pārāk patīk izpildīt manus plānus :D

Sākam iet uz Montessori

Montessori nodarbības mums nav nekāds jaunums. Pirms kāda laika, kad vēl strādāju skolā un varēju dienas pirmo pusi veltīt, lai izvadātu Eli uz nodarbībām, gājām uz Montessori Sociālās Pediatrijas centrā pie skolotājas Marutas. Pēcāk Montessori nodarbības bija Mežaparka b/d. Tad ar b/d maiņu un darba maiņu, Montessori nodarbības atcēlām, to vietā paturot Portidžas nodarbības, bet, tā kā adaptācijas periods b/d bija smags, likvidējām visas papildus nodarbības, lai nebūtu "raustīšanās" starp nodarbībām un b/d, atstājām tikai logopēdu.
Kad nu adaptācija ir izdevusies, sāku meklēt atkal papildus nodarbes meitai, bet Pārdaugavā, jo omīte arī fiziski nespēj meitu izvadāt. Tā kā viena diena nedēļā, proti, piektdiena mums ir brīvdiena no b/d, to izmantosim nodarbībām. Atradu Rīgas Doma kora skolas mājas lapu, ka tur darbojas arī Montessori skolotāja. Piezvanīju, sarunājām laiku uz sestdienu.Izmēģinājuma nodarbībai.
Biju nedaudz nobijusies, jo nekad jau nevar zināt, kā izvēršas satikšanās ar jaunu cilvēku. Kaut arī no mājām izgājām ārā ar "stīvēšanos", satiekot skolotāju, viss bija ok. Meita droši iegāja līdzi darboties un smuki nostrādāja visas paredzētās 40. minūtes. Skolotāja pat izteica izbrīnu, cik labi izdevies pastrādāt:)Skolotāja ir beigusi arī "logopēdus". tā, ka sanāk nošaut 2 zaķus ar 1 :)
Tad nu turpmāk darbdienas būs rezervētas b/d , piektdienas Montessori un logopēdam, bet 6,7dien plānoju vest tā pat paplunčāties pa baseinu.
Domāju arī par zirdziņiem brīvdienās, jo mājās brīvdienas ziemā pārvēršas par murgu. Elis negrib iesaistīties nekādās aktivitātes, un tā kā TV, dators un telefons ir pārvērsti par balvu par padarītajiem darbiņiem, tad tie arī vairs netiek izmantoti "laika nosišanai", jo : nav darbiņu, nav izklaižu. Bet darbiņus negribas darīt tik ļoti, ka arī izklaides vairs nevajag.

Spēlējam "veikalos" ar GoTalk

Noķerot ideju no vienas filmas, kur bērni spēlējās ar audzinātāju b/d veikalos, izdomāju uztaisīt veikalu arī ar savējo. Sataisīju Go Talk lapu, kurā ir lauciņi -> labdien, Es gribētu nopirkt, paldies, lūdzu, nē, paldies, uz redzēšanos un produktu lauciņi. Sakasīju mājās esošos tukšos iepakojumus, izmazgāju, aizdarīju ar skoču,  sabildēju, saliku Go talk.
Izprintēju no ineta monētu attēlus un ielaminēju. Tad nu veikals varēja sākties. Tomēr šī spēle vismaz iesākumā jāspēlē 3atā, jo vienam jātur Go talks un jāpalīdz nospiest vajadzīgos taustiņus. Kopumā vakar normāli izspēlējām 1x, jo meita negrib secīgi sasveicināties, izvēlēties preces un samaksāt. Tomēr mēģināsim un mācīsimies atkal. Toties ļoti smuki rotaļu lācītim izstāstīja par sevi, izmantojot GoTalk:)
Bildē mūsu veikals:

Pirmais objekta attēlojums zīmējumā

Vakar meita uzzīmēja mani! Tas ir TĀDS sasniegums, ņemot vērā, ka viņa velk tikai svītriņas un aplīšus un švīkājas. Līdz šim ir zīmējusi tikai lietu, kas līst. Mamma Elīzas zīmējumā gan raud, bet tas jau nekas, gan jau aiz prieka:)