Nu beidzot esam pabijuši uz pirmo nodarbību suņu terapijā un varu pastāstīt, kā šis process notika mums. Pirmkārt jau par suņu terapiju aizdomājos noskatoties filmu par autisku bērnu, kur suns pavēra viņam pilnīgi citus attīstības apvāršņus. Sāku interesēties, kur Rīgā notiek suņu terapija. Kad meita vēl gāja iepriekšējā b/d, tad tur sunīši nāca uz grupiņu, bērni ar tiem spēlējās, taču individuāla pieredze nebija.
Atradu internetā pāris telefonus un sazvanījos ar treneri. Viņa lūdz uz e-pastu atsūtīt īstu problēmas izklāstu un teica izlems, vai var palīdzēt. Uzrakstīju e-pastu un trenere Vlada atsaucās, kā arī jau ierosināja lietas, pie kurām varētu strādāt, taču viņai bija viens noteikums - jātiekas ar bērna ārstējošo ārstu. No sākuma domāju, ka nu jau process izgāzies, kurš ārsts gribēs sadarboties. Uzrunāju psihiatri, viņa it kā nē neteica, bet nebija arī sajūsmā. Viņu atmetu un uzrunāju ģimenes ārsti, kas, man par brīnumu, ļoti atsaucīgi piekrita.
Ilgs laiks pagāja, kamēr atradām laiku, kad satikties. tad Elis saslima, tad Vlada nebija Latvijā, tad vēl kas. Tad nu beidzot norunājām tikšanos ar ģimenes ārsti, kura, atkal man par brīnumu, sniedza trenerei tiešām labu manas meitas novērojumu un ieteica sfēras, uz kurām būtu jāstrādā.
Tad nu pagājušajā piektdienā devāmies cauri visai Rīgai, aiz t/c Dole, kur parkā satikāmies ar Vladu un viņas diviem melnbaltajiem, burvīgajiem borderkollijiem. Suņi ir speciāli apmācīti un sertificēti. Sākumā Elīza tikai apskatīja suņus un nedaudz paglaudīja. Viņai bija ļoti slikts garastāvoklis un gribējās visu laiku kašķēties. No sākuma suņi skraidīja pēc kociņa, tad tika izvilkta bumbiņa, ko Elis arī labprāt meta prom un suns nesa atpakaļ. Tā nedaudz viņi paspēlējās. Nākošais uzdevums bija mest bumbiņu ar tādu kā garu karoti, tas bija pagrūti, jo bumbiņa "karotē" bija jāiestiprina, tad jāatvēzējas un jāmet.
Nākošais uzdevums bija sunīšu barošana ar suņu barību, kuru jāņem bija ar karotīti, bet nu to darīju es, jo Elīza jau galīgi neko negribēja. Sajūsmu izraisīja tas, ka suns vārtijās:)
tad devāmies pašūpoties, jo pirmā nodarbība notika parkā, un tad sunīši mūs pavadīja līdz mašīnai un Elīza nedaudz paveda suni pie pavadas.
Visumā nodarbību vērtēju pozitīvi, jo kontakts ar suni tika nodibināts, neliela iniciatīva no pašas arī bija.
Gaidīsim, kāds būs rezultāts turpmāk!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru