Tā nu sanācis, ka atkal ieraksti blogā nav bijuši veselu mūžību. It kā visu laiku kaut kas notiek, kaut ko darām, bet, iespējams, neko tik ievērojamu, lai padalītos ar to ar citiem.
Tā kā sasniedzām manā prātā pēdējo atskaites punktu, proti, piecus gadus, un pēc šīs dzimšanas dienas uz burvju mājiena Elīza runāt nesāka, talkā tika ņemta Go Talk programma, kartiņas un tas, ko esmu jau šeit aprakstījusi. No kā visu laiku vairījos, tās bija zīmes. Pirmkārt, jo šķita, ka bērns taču ar pirkstiem nevarēs izrādīt vārdu burtos, bet es maldījos, jo ir gana daudz zīmju, kur viens vārds ir viens žests ar visu roku, otrkārt - to dara nedzirdīgie, treškārt - nu kā es tā mērkaķošos. Kad biju savā galvā pelikānus apkarojusi par kartiņām, nākošā kārta pienāca pelikāniem par zīmju valodu. Uz to pamudināja arī trekns spēriens pa pēcpusi no vienas logopēdes puses, jo viņa gana nesmalkjūtīgi man to ieteica, tekstā - nepaslinkojiet un pamāciet. nekad neesmu apzināti slinkojusi lietās, kas uz bērnu attiecas, bet tas tā.
Tad nu mājās ķēros klāt pie resursu apzināšanas un atklāju mājas lapu zimjuvaloda.lv
Tur sadaļā videovārdnīca un ikdienā biežāk lietojamie vārdi var atrast žestus iesākumam.
Tagad ir atvērta mājas lapa http://www.spreadthesign.com/.
Elīzai zīmes "pielec"ātri. Tā kā viņa jau iepriekš pati sarunājās ar zīmēm, izdomājot tās pati, kas mistiski ļoti maz atšķīrās no īstajām zīmēm, tātad lietoja tās intuitīvi, tad šis mūsu ceļš ir tikai turpinājums.
kaut gan pirkstiņi un rociņas nav tik veiklas, vai arī saistībā ar koordinācijas problēmām, precīzi parādīt zīmes ir grūti, bet saprast var.
Vakar skatoties reklāmu , attēlā parādīja maizi un ar žestu pateica maize:)
Ar šo gribu iedrošināt vecākus saviem nerunātājiem piedāvāt zīmes, tā ir laba iespēja bērnam "sākt runāt".
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru