Bija laiks, kad es ļoti gribēju,lai Elīza sāktu runāt, ļoti, ļoti...Es redzēju sapņus, kur viņa runā, es ticēju,ka viņa grib tik daudz ko pastāstīt, ko nevarēja pilnibā piepildīt ne kartiņu komunikācija, ne digitālā komunikācija ar iPad. Tad es "palaidu"to vaļā, man šķita, ok, lai nerunā, kaut tikai būtu uzvedība, kas iekļaujas sabiedrības rāmjos, lai varu aiziet normāli kopā uz spēļu laukumu, veikalu. Bija laiks, kad domāju -ja kaut lamu vārdu iemācītos pateikt, būtu supper, ka tikai vārds...
Tagad Elīza runā. Viņa sāka runāt 7.5 gadu vecumā, proti, pagājušajā rudenī. Uz skolu gan vēl aizgāja ar valodu, ko skolotāja nesaprata, viņa nespēja izrunāt 3-zilbju vārdus, runāja 1-2 īsu vārdu teikumus.
Tagad mēs vairs neizmantojam alternatīvo komunikāciju, Elīza runā arī 4-zilbju vārdus, veido saliktus teikumus, mācās jautājumu teikumu veidošanu. Viņa pilnībā var izklāstīt savas vēlmes, pamazām izdodas atstāstīt arī pagātnes notikumus, mācās skaitīt dzejolīšus.
Viņas runa noteikti nav vecumam atbilstoša, ir daudz gramatisku problēmu, viņa runā lēni, var iestrēgt, neizrunā vairākas skaņas, bet mēs varam iet pa ielu un pļāpāt, varam runāt pa telefonu.
Tas IR iespējams, ka bērns, kurš 4-gados ir pilnīgi neverbāls un saka 1 vārdu-mamma, var iemācīties runāt!
Elīzas gadījumā izdevās atrast iemeslu - ilgstošu, hronisku bakteriālu infekciju, kas uzsākot piemērotu ārstēšanu bija nedēļu jautājums. No sākuma es šausmīgi baidījos, man šķita,ka vārdi,kas nāca klāt katru dienu pazudīs, ka būs regress. Tomēr valoda attīstās, pamazām, bet pagaidām pastāvīgi. Ir mums arī regresi, jā, ir periodi, kad notiek atkritiens, tad atkal ir jāsaspringst, jāaktivizē "ierocī"un jāmetas cīņā ar izraisītājiem.
Par to,kas palīdzēja Elīzai runāt pastāstīšu citos ierakstos.
nekad nepārstājiet ticēt un meklēt risinājumus!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru