Neilgu laiciņu atpakaļ noriskēju un devāmies ar omu un meitu apskatīt Rundāles pils dārzu un arī pašu pili, sen nebija tur būts! Pils apkārtne, dārzs ļoti lieliska pastaigu vieta, piemērots arī cilvēkiem ratiņkrēslos un bērniem ratiņos! Cenas diezgan demokrātiskas - mums ar apliecību ieeja abām bija bez maksas! Pils dārzā ir kafeinīca, nopērkams saldējums, tiek veidots bērnu spēļu laukums, patlaban tur gan ir tikai šūpoles - dēlis, kur katrā galā viens apsēžas un tad šūpojas. Interesanti, ka vienas šādas šūpoles ir meitenēm-dāmām, jāsēž sāniski, un ir šūpoles- puikām, kur var sēdēt jāteniski:) Plānā arī šūpoles parastās un vēl citas izklaides.
Pēc parka apskates devāmies arī uz pili un kaut arī Elis bija pamatīgi nogurusi un jau izkašķējusies pa parku, pili ātri, ātri izskatījām, mazo loku gan! Arī pilī ieeja bez maksas ar apliecību! Supper!
Arī stavvieta mašīnām ir pieejama cilvēkiem ar kustību traucējumiem, tā kā mums ir zīme, varējām ērti novietot mašīnu, nebaidoties, ka meita raus vaļā durvis un apskādēs blakus esošo mašīnu.
Šonedēļ atkal mums bija jauks atgadījums, kad sanāca pabūt mājās vienai ar meitu. Viņa bija ļoti burvīga, mierīga, nolakojām viņai 1x kāju un roku nadziņus, sapinu bizes un dejojām pie Maikla Džeksona. Pirmo reizi jutos tā, ka man tiešām ir 5gadīga meita. tad visiem lielijās, ka nagi nolakoti :) Saskatās kosmētikas līdzekļu reklāmas bukletus un pašai arī vajag! Tāpat rāda kleitas, kādas pirks, kad būs liela:)
Vakar veikalā pirkām čībiņas mājai - pati izvēlējās, kādās grib! Liela kļūst:)
otrdiena, 2013. gada 13. augusts
piektdiena, 2013. gada 2. augusts
Karuselis Kalnciema kvartālā
Vakar centāmies ar paziņu un meitu baudīt koncertu Kalnciema kvartālā. Fui un pē organizatoru lauciņā, kuri izziņo, ka koncerts sāksies 19.00, bet reāli sākās 20:15, pa šo stundu mans bērns jau ir paspējis histērijā izkliegties, ar balto kleitu izvārtīties pa zemi un aiziet līdz šūpolēm un atpakaļ. Pa šo stundu ir saradušās ēdienu bodes, kas gatavo gardumus visās varavīksnes krāsās un smaržo tā, ka man siekalas tek, diemžēl nekā no piedāvātā nav piemērots vegāniem un tādiem bērniem kā Elis, kuriem ir stingra diēta. Vienīgais ko atradu, ko piedāvāt, bija kartupeļu frī, kur pārdevējas apgalvoja, ka kartupeļi nav apkaisīti ar miltiem gatavošanas procesā. tas derēja un Elis lēnām nomierinājās.
Ap astoņiem atvērās arī karuselis, kuru manējā dūda iekāroja, tad nu kāpām braukt.
PALDIES karuseļa apkalpojošajai dāmai, kura manam bērniņam atļāva izbraukt pa brīvu un teica, lai vienmēr pasakot, ka meitai ir problēmas, šos bērnus viņi vizinot par brīvu! Skaisti!
Kad bija jākāpj nost, tad gan meita sakreņķējās, bet nu neko - veselas divas dziesmas noklausījāmies, tad strauji tuvojās gulētiešanas laiks un iekšējais pulkstenis Elim nozvanīja, pati sāka iet mājās:)
Ap astoņiem atvērās arī karuselis, kuru manējā dūda iekāroja, tad nu kāpām braukt.
PALDIES karuseļa apkalpojošajai dāmai, kura manam bērniņam atļāva izbraukt pa brīvu un teica, lai vienmēr pasakot, ka meitai ir problēmas, šos bērnus viņi vizinot par brīvu! Skaisti!
Kad bija jākāpj nost, tad gan meita sakreņķējās, bet nu neko - veselas divas dziesmas noklausījāmies, tad strauji tuvojās gulētiešanas laiks un iekšējais pulkstenis Elim nozvanīja, pati sāka iet mājās:)
Par to, kas ir iekšā mūsu autiskajos bērnos
Jā, nu beidzot mēs arī esam saņēmuši oficiālu atzinumu no neirologa un mutisku piekrišanu no ģenētiķa, ka Elīzai ir autiskā spektra traucējumi. Tos izraisījis, visticamāk ir meningoencefalīts, kā arī es sliecos domāt ka daudz un dažādi faktori gan grūtniecības, gan dzemdību laikā.
Ko man tas dod? Kaut vai to, ka BEIDZOT arī ārsti apstiprināja to, ko es malu kādus 3 gadus, bet mani neviens pa lielam neņēma vērā. Es tagad mierīgu sirdi :D varu nodoties tam, kā pētīt iespējas kā palīdzēt Elim no šī skatu punkta. lai gan daru to tāpat jau kādu laiku.
Šeit man atsūtīja saitu uz brīnišķīgu video, kuru skatoties apraudājos:
http://www.youtube.com/watch?v=vNZVV4Ciccg&feature=youtu.be
Noskatieties, aprādiet to saviem vīriem/sievām/vecvecākiem!
Carly blogs -
http://carlysvoice.com/home/aboutcarly/
Ko man tas dod? Kaut vai to, ka BEIDZOT arī ārsti apstiprināja to, ko es malu kādus 3 gadus, bet mani neviens pa lielam neņēma vērā. Es tagad mierīgu sirdi :D varu nodoties tam, kā pētīt iespējas kā palīdzēt Elim no šī skatu punkta. lai gan daru to tāpat jau kādu laiku.
Šeit man atsūtīja saitu uz brīnišķīgu video, kuru skatoties apraudājos:
http://www.youtube.com/watch?v=vNZVV4Ciccg&feature=youtu.be
Noskatieties, aprādiet to saviem vīriem/sievām/vecvecākiem!
Carly blogs -
http://carlysvoice.com/home/aboutcarly/
ceturtdiena, 2013. gada 1. augusts
GFCF-diēta, dažas receptes
Pa šo laiku, kamēr ievērojam bezglutēna, bezkazeīna diētu, nedaudz esmu paeksperimentējusi ar ēdienu pagatavošanu mājas apstākļos, kas viltotu ierastos produktus - pienu, sieru, jogurtu un biezpienu.
Izdevās arī sagatavot pārāk lielus apjomus, ko nācās izmest, bet šo un to tomēr jau esmu apguvusi.
Mandeļu piens
Šī recepte gan ir plaši pieejama LV saitos. Proti, uz nakti izmērcējam mandeles ar visām mizām, vislabāk jau nu avota vai filtrētā ūdenī. Piemēram, vienu kārtīgu tējas krūzi. kad mandeles uzbriedušas (tās briestot kāps ārā no trauka), liekam blenderī, lejam klāt ūdeni attiecībā 1:3 un maļam, kamēr izveidojas balts šķidrums.
Tad ņemam marli, pārlokam un uzklājam uz trauka, lejam pienu caur marli un kārtīgi izspiežam biezumus. Biezumus nemetam ārā - tos var izmantot kā miltus un piedevas maizei, cepumiem, kūkām. Pienu var uzvārīt, bet mēs turam ledusskapī dažas dienas un viss ir forši!
Pielietojums - izmanto tāpat kā parasto pienu dzeršanai, putrām, maizes cepšanai, kafijai, kakao, uzpūtenim, biezajam ķīselim.
Ja gribas saldāku pienu, to var saldināt, blenderēšanas procesā pievienojot 3 izmērcētas dateles vai medu.
Debessmannā
Pirmais kārums, ko pagatavoju. Izmantoju mannas vietā polentu - kukurūzas putraimus. Pagatavošanas process tāds pats kā parastam uzpūtenim. protams, ka galarezultāts nebūs tik gaisīgs un pūkains kā mannai, bet putojot arī polentas "putru" ar augļu sulu, ievārījumu vai nu no kā katrs gatavo uzpūteni, konsistence tomēr kļūst maigāka. Uzlejam mandeļu pienu un ņamm!
Avokādo sviests
Elementāra recepte un lielisks aizstājējs sviestam - divus gatavus avokado sablenderē kopā ar nedaudz citrona sulas, ķiploku, sāli. Var piegriezt svaigas paprikas gabaliņus vai tomāta gabaliņus.
Dateļu sviests
Ar karstu ūdeni aplej dateles, izmērcē. Blenderī tās sablendē kopā ar avota vai destilētu ūdeni putriņā. ļoti salds un garšīgs smēriņš maizei.
Zemesriekstu sviests
Zemesriekstus virtuves kombainā sasmalcina kopā ar medu. Zemesriekstus nedaudz apgrauzdē pannā, smalcina mikserī, pievieno medu, nedaudz sāli un taukvielas - rapšu eļļu, domāju, ka te der arī kāda valriekstu eļļa.
Esmu pa šo laiku pagatavojusi humusu(sanāca pārāk daudz un pietrūka kaut kas no garšvielām, tāpēc recepti nelikšu, uzlabošu, ), 2x viltotos sierus no Indijas riekstiem, tur arī vēl nepieciešama receptes uzlabošana, tagad esmu laba jogurta receptes atklājuma procesā. maizi arī cepu un 2 x pagatavoju tortes - tās gan sanāca diezgan lipīgi glumas, bērnam garšoja, man ne pārāk.
Izdevās arī sagatavot pārāk lielus apjomus, ko nācās izmest, bet šo un to tomēr jau esmu apguvusi.
Mandeļu piens
Šī recepte gan ir plaši pieejama LV saitos. Proti, uz nakti izmērcējam mandeles ar visām mizām, vislabāk jau nu avota vai filtrētā ūdenī. Piemēram, vienu kārtīgu tējas krūzi. kad mandeles uzbriedušas (tās briestot kāps ārā no trauka), liekam blenderī, lejam klāt ūdeni attiecībā 1:3 un maļam, kamēr izveidojas balts šķidrums.
Tad ņemam marli, pārlokam un uzklājam uz trauka, lejam pienu caur marli un kārtīgi izspiežam biezumus. Biezumus nemetam ārā - tos var izmantot kā miltus un piedevas maizei, cepumiem, kūkām. Pienu var uzvārīt, bet mēs turam ledusskapī dažas dienas un viss ir forši!
Pielietojums - izmanto tāpat kā parasto pienu dzeršanai, putrām, maizes cepšanai, kafijai, kakao, uzpūtenim, biezajam ķīselim.
Ja gribas saldāku pienu, to var saldināt, blenderēšanas procesā pievienojot 3 izmērcētas dateles vai medu.
Debessmannā
Pirmais kārums, ko pagatavoju. Izmantoju mannas vietā polentu - kukurūzas putraimus. Pagatavošanas process tāds pats kā parastam uzpūtenim. protams, ka galarezultāts nebūs tik gaisīgs un pūkains kā mannai, bet putojot arī polentas "putru" ar augļu sulu, ievārījumu vai nu no kā katrs gatavo uzpūteni, konsistence tomēr kļūst maigāka. Uzlejam mandeļu pienu un ņamm!
Avokādo sviests
Elementāra recepte un lielisks aizstājējs sviestam - divus gatavus avokado sablenderē kopā ar nedaudz citrona sulas, ķiploku, sāli. Var piegriezt svaigas paprikas gabaliņus vai tomāta gabaliņus.
Dateļu sviests
Ar karstu ūdeni aplej dateles, izmērcē. Blenderī tās sablendē kopā ar avota vai destilētu ūdeni putriņā. ļoti salds un garšīgs smēriņš maizei.
Zemesriekstu sviests
Zemesriekstus virtuves kombainā sasmalcina kopā ar medu. Zemesriekstus nedaudz apgrauzdē pannā, smalcina mikserī, pievieno medu, nedaudz sāli un taukvielas - rapšu eļļu, domāju, ka te der arī kāda valriekstu eļļa.
Esmu pa šo laiku pagatavojusi humusu(sanāca pārāk daudz un pietrūka kaut kas no garšvielām, tāpēc recepti nelikšu, uzlabošu, ), 2x viltotos sierus no Indijas riekstiem, tur arī vēl nepieciešama receptes uzlabošana, tagad esmu laba jogurta receptes atklājuma procesā. maizi arī cepu un 2 x pagatavoju tortes - tās gan sanāca diezgan lipīgi glumas, bērnam garšoja, man ne pārāk.
trešdiena, 2013. gada 10. jūlijs
GFCF - ko mēs ēdam
Tātad, vai tiešām šī diēta ir tik sarežģīta? Nedaudz ieskats mūsu ēdienkartē.
Brokastis
a) putra - vai nu bezglutēna auzu pārslas, vai griķi, rīsi, polenta, vārot pieliet klāt mandeļu vai rīsu pienu.
b) bezglutēna brokastu paŗslas ar mandeļu/rīsu pienu
c) Gfcf maize ar Gī sviestu ar avokādo, tomātu, gurķi, vārītu gaļu u.c.
Pusdienas
a) veģetārs sautējums no dārzeņiem vai arī sautējums no dārzeņiem ar vārītas gaļas gabaliem
b) zupa (dārzeņu/gaļas)
c) bio gaļas kotletes ar rīsiem/griķiem/kartupeļiem
d) gf makaroni ar pašgatavotu tomātu mērci (var sasaldēt un tad izmantot pa druskai gatavojot )
e) kartupeļu putra ar kotletēm/zivi/sautētu gaļu/bio sardeli bez glutēna/piena un citām piedevām pirktas Kalnciema ielas tirdziņā
+ tomāti, gurķi, salāti ar sojas krējumu
Vakariņas (problemātiskākā ēdienreize, kādreiz varēja iedot biezpienu ar maizi, jogurtu :( )
a) Sojas jogurts ar augļiem
b) putra ar augļiem vai uzputota polenta ar zemenēm ala uzpūtenis
c) pankūkas no gfcf miltiem
d) sviestmaizes
e) kāda putra
Pa starpu ēdienreizēm ir sviestmaizes, žāvētie augļi (te gan jāuzmanās, jo daudzus, izrādās, apkaisa ar miltiem, lai tie neliptu), svaigi dārzeņi, ogas, augļi.
Dzer jau no sākta gala tikai ūdeni vai svaigi spiestu ogu sulu.
Našķos iedodam pa kādai gumijkončai no bioveikala, banānu, cepumu vai galeti ar pašgatavotu zemesriekstu sviestu.
Šis tikai tāds ļoti aptuvens ieskats bez speciāli gatavotiem ēdieniem no īpašām receptēm, līdz tām vēl 2 nedēļu laikā neesmu tikusi:)
Taču apsolos cītīgi sarakstīt to ēdienu receptes, kurus gatavojam, arī maizītes.
Brokastis
a) putra - vai nu bezglutēna auzu pārslas, vai griķi, rīsi, polenta, vārot pieliet klāt mandeļu vai rīsu pienu.
b) bezglutēna brokastu paŗslas ar mandeļu/rīsu pienu
c) Gfcf maize ar Gī sviestu ar avokādo, tomātu, gurķi, vārītu gaļu u.c.
Pusdienas
a) veģetārs sautējums no dārzeņiem vai arī sautējums no dārzeņiem ar vārītas gaļas gabaliem
b) zupa (dārzeņu/gaļas)
c) bio gaļas kotletes ar rīsiem/griķiem/kartupeļiem
d) gf makaroni ar pašgatavotu tomātu mērci (var sasaldēt un tad izmantot pa druskai gatavojot )
e) kartupeļu putra ar kotletēm/zivi/sautētu gaļu/bio sardeli bez glutēna/piena un citām piedevām pirktas Kalnciema ielas tirdziņā
+ tomāti, gurķi, salāti ar sojas krējumu
Vakariņas (problemātiskākā ēdienreize, kādreiz varēja iedot biezpienu ar maizi, jogurtu :( )
a) Sojas jogurts ar augļiem
b) putra ar augļiem vai uzputota polenta ar zemenēm ala uzpūtenis
c) pankūkas no gfcf miltiem
d) sviestmaizes
e) kāda putra
Pa starpu ēdienreizēm ir sviestmaizes, žāvētie augļi (te gan jāuzmanās, jo daudzus, izrādās, apkaisa ar miltiem, lai tie neliptu), svaigi dārzeņi, ogas, augļi.
Dzer jau no sākta gala tikai ūdeni vai svaigi spiestu ogu sulu.
Našķos iedodam pa kādai gumijkončai no bioveikala, banānu, cepumu vai galeti ar pašgatavotu zemesriekstu sviestu.
Šis tikai tāds ļoti aptuvens ieskats bez speciāli gatavotiem ēdieniem no īpašām receptēm, līdz tām vēl 2 nedēļu laikā neesmu tikusi:)
Taču apsolos cītīgi sarakstīt to ēdienu receptes, kurus gatavojam, arī maizītes.
GFCF(bezglutēna, bezkazeīna)-diēta, kā sākām
Mans ceļš līdz šai diētai bija ilgs, pagāja tiešām vairāki gadi, kad biju tai gatava. Sākotnēji man šķita, ka nevajag dot vienkārši balto miltu produktus, pārsvarā ēdām rupjmaizi, graudu maizi, piena produktus lietojām uz urrā, izņemot pašu pienu, ko Elīza negribēja dzert un gastroenterologs arī ieteica nelietot, jo pūtās vēders.
Ik pa mirklim par šo diētu padzirdēju, bet uzskatīju, ka tās ir muļķības, bērna spīdzināšana un noteikti kaut kas nereāli grūts.
Tad nu šogad, aizbraucot uz Odesu, satiku mammu, kura to gadu jau darīja un teica, ka bērnam milzīgs progress, neiroloģe arī ieteica pamēģināt. Atbraucot mājās palasīju netā veiksmes stāstus un nodomāju - jā, to mēs arī varam! Domāju, ka būs grūtības ar mammu, bet viņa uztvēra visu ļoti saprotoši.
Tad, kā mēs sākām. Parasti iesaka
a) atteikties no piena produktiem - piena, siera, biezpiena, jogurta, saldajiem sieriņiem, desertiem u.c. Kā arī no produktiem, kur piens ir iekšā.
b)Atteikties no glutēnu saturošajiem produktiem - kviešiem, miežiem, mannas, makaroniem, visas maizes, bulciņām utt.
c)Pārbaudīt visus medikamentus, zobubirstes, plastelīnu, vai nav glutēns.
d) Izslēgt jebkādu saskarsmi ar glutēnu un kazeīnu - lietot bērnam citu pannu, katlu, dēlīti maizei, galda piederumus.
Tā kā nolēmu, ka ja jau jāatsakās, tad labāk uzreiz no visa, jo maizē jau arī ir piens iekšā.
Tad sekoja gājiens uz bio veikalu brīvības ielā Zaļā govs un Rimi diētas preču sadaļu. Lietas, ko iegādājām startam:
1) bezglutēna, bezkazeīna makaroni
2)bezgtlutēna auzu pārslas - LABOTS-auzu pārslas ir strīdīgs produkts, tomēr ASV tās neiekļauj atļautajos produktos.
3)bezglutēna brokastu pārslas ( kurās nav auzu pārslas sastāvā)
4) mandeļu piens tetra pakā
5) gfcf želejkončas
6)gfcf končas uz kociņa
7) bio raugs sausais
8) agars-agars (želantīna vietā)
9) gfcf maizes maisījums
10) sezama sēklas un sēklu maisījums maizei
11)gfcf cepumi
12) sojas jogurts
13)rīsu un kukurūzas galetes
14) gfcf maize (sākumam, tagad cepu pati)
15)sojas skābais krējums
16)polenta(mannas vietā, var uzkult arī debesmannu)
17) bio vaniļas cukuru
18) gfcf pudiņu maisījumu (vēl nav pagatavots)
19) ķiploku, sīpolu sāli
20) turku zirņus
21) JAUNU BLENDERI :)
22)prebiotiķus
Šķiet, tas arī viss, plusā vēl rieksti, piemēram, Indijas, no kuriem var pagatavot smēriņus uz maize.
Protams, tas nav lēti, protams, nav 100% pierādījumu, ka šī diēta palīdz hiperaktivitātes, autisma un uzmanības deficīta gadījumos, BET es nolēmu tomēr pamēģināt.
Pirmās dienas Elim viss garšoja un bija interese eksperimentēt ar ēdienu. Tagad jau sāk smādēt manus smēriņus:) Pa šo laiku nav īdējusi par sieru, biezpienu, sieriņu Kārums un jogurtu. (jo ēd sojas jogurtu, pat neatšķirot, ka nav "īsts").
UZMANĪBU - tā kā arī sojas produkti to līdzīgo īpašību glutēnsaturošajiem graudiem dēļ var izrādīties alerģiska, jālieto uzmanīgi. Tas pats attiecas arī uz kukurūzu, kaut arī pašos pamatos šiem diviem produktiem ar bāzes gfcf diētu nav saistība. Bet viss dzīvē ir saistīts:) Un gfcf diēta ir tikai tāds pamats, uz kā audzēt tālāko diētas māju!
Ik pa mirklim par šo diētu padzirdēju, bet uzskatīju, ka tās ir muļķības, bērna spīdzināšana un noteikti kaut kas nereāli grūts.
Tad nu šogad, aizbraucot uz Odesu, satiku mammu, kura to gadu jau darīja un teica, ka bērnam milzīgs progress, neiroloģe arī ieteica pamēģināt. Atbraucot mājās palasīju netā veiksmes stāstus un nodomāju - jā, to mēs arī varam! Domāju, ka būs grūtības ar mammu, bet viņa uztvēra visu ļoti saprotoši.
Tad, kā mēs sākām. Parasti iesaka
a) atteikties no piena produktiem - piena, siera, biezpiena, jogurta, saldajiem sieriņiem, desertiem u.c. Kā arī no produktiem, kur piens ir iekšā.
b)Atteikties no glutēnu saturošajiem produktiem - kviešiem, miežiem, mannas, makaroniem, visas maizes, bulciņām utt.
c)Pārbaudīt visus medikamentus, zobubirstes, plastelīnu, vai nav glutēns.
d) Izslēgt jebkādu saskarsmi ar glutēnu un kazeīnu - lietot bērnam citu pannu, katlu, dēlīti maizei, galda piederumus.
Tā kā nolēmu, ka ja jau jāatsakās, tad labāk uzreiz no visa, jo maizē jau arī ir piens iekšā.
Tad sekoja gājiens uz bio veikalu brīvības ielā Zaļā govs un Rimi diētas preču sadaļu. Lietas, ko iegādājām startam:
1) bezglutēna, bezkazeīna makaroni
2)bezgtlutēna auzu pārslas - LABOTS-auzu pārslas ir strīdīgs produkts, tomēr ASV tās neiekļauj atļautajos produktos.
3)bezglutēna brokastu pārslas ( kurās nav auzu pārslas sastāvā)
4) mandeļu piens tetra pakā
5) gfcf želejkončas
6)gfcf končas uz kociņa
7) bio raugs sausais
8) agars-agars (želantīna vietā)
9) gfcf maizes maisījums
10) sezama sēklas un sēklu maisījums maizei
11)gfcf cepumi
12) sojas jogurts
13)rīsu un kukurūzas galetes
14) gfcf maize (sākumam, tagad cepu pati)
15)sojas skābais krējums
16)polenta(mannas vietā, var uzkult arī debesmannu)
17) bio vaniļas cukuru
18) gfcf pudiņu maisījumu (vēl nav pagatavots)
19) ķiploku, sīpolu sāli
20) turku zirņus
21) JAUNU BLENDERI :)
22)prebiotiķus
Šķiet, tas arī viss, plusā vēl rieksti, piemēram, Indijas, no kuriem var pagatavot smēriņus uz maize.
Protams, tas nav lēti, protams, nav 100% pierādījumu, ka šī diēta palīdz hiperaktivitātes, autisma un uzmanības deficīta gadījumos, BET es nolēmu tomēr pamēģināt.
Pirmās dienas Elim viss garšoja un bija interese eksperimentēt ar ēdienu. Tagad jau sāk smādēt manus smēriņus:) Pa šo laiku nav īdējusi par sieru, biezpienu, sieriņu Kārums un jogurtu. (jo ēd sojas jogurtu, pat neatšķirot, ka nav "īsts").
UZMANĪBU - tā kā arī sojas produkti to līdzīgo īpašību glutēnsaturošajiem graudiem dēļ var izrādīties alerģiska, jālieto uzmanīgi. Tas pats attiecas arī uz kukurūzu, kaut arī pašos pamatos šiem diviem produktiem ar bāzes gfcf diētu nav saistība. Bet viss dzīvē ir saistīts:) Un gfcf diēta ir tikai tāds pamats, uz kā audzēt tālāko diētas māju!
pirmdiena, 2013. gada 8. jūlijs
Suņu ordas Odesā - jāsargās
Ilgi domāju, vai vērts publiskot mūsu neveiksmīgo šī gada pieredzi, bet jāsaka, ka vismaz citiem par brīdinājumu, nolēmu to darīt. Kā jau iepriekšējā ziņā rakstīju, pastāstīšu arī par to, kas Odesā neveicās šogad.
Neskaitot sīkās nianses, kā košanu rokās un matu plēšanu, ko plus/mīnuss turējām šogad rāmjos, kā arī nīdēšanas un histērijas lēkmju uznākšanas, varētu likties, ka šī gada brauciens bija gandrīz ideāls. Gandrīz.
Kā savos iepriekšējos ierakstos biju rakstījusi, un tie, kas Odesā bijuši, ir pamanījuši, ka pilsēta čum un mudž no klaiņojošiem suņu bariem. Tie guļ visur, izskatās pilnīgi nekaitīgi un esot arī pabaroti. Šķiet, vietējie pie suņiem tā pieraduši, ka nepievērš viņiem uzmanību. Katrā ziņā - neviens no suņiem īpaši nebrīdina. Skaidrs, ka tos nevar glaudīt, barot, kaitināt. Vietējo pieradums pie suņiem ir gana liels, lai dažādas tirdzniecības vietas, kā, piemēram, arī velokartu nomu ierīkotu vietā, kur tie kranči mīl atpūsties. Tā nu vienu dienu, kad mūsu tētis bija palicis viesnīcā, devāmies staigāt, un izīrēju meitai velokartu, viņa jauki braukājās, saulīte spīdēja un noskaņojums bija labs. Pēc kāda laika izklaide apnika, Elis sagribēja velokartu, kur ir divas vietas un ko vada ja ne pieaugušais, tad pusaudzis jau nu noteikti. Teicu,ka ar šādu viņa nevarēs pabraukt, būtu zinājusi, kā notikumi attīstīties, būtu ļāvusi mēģināt, lai saprot, ka nekas nesanāks. Mēģināju izskaidrot, ka ar tādu brauc tikai lielie. Paralēli centos samaksāt par mūsu laiku, bet meitai uznāca dusmu lēkme, un viņa kliedzot skrēja prom. Otrā celiņa pusē mierīgi gulēja suņu bars. Jāsaka, arī es pie viņiem biju jau pieradusi. Pēkšņi, nez kāda ļauna spēka vadīta Elīza ieskrēja kliedzot un bļaujot suņu barā. Turpmākais norisinājās sekunžu simtdaļās. Elis skrien iekšā suņu barā, suņi ceļas augšā un viens ķeras pie dibena, bet es skrienu pie viņas. Tālu jau nebija, daži soļi. Bērns raud traki, pieskrien arī velokartu izīrētāja. Skatamies, kas zem biksēm ar dupsi. Bija vēl pampers tai dienā. Izskatās viss ok. Nopriecājos, laikam pampers no zobiem pasargājis. Samīļoju, ejam prom, pēc maza gabaliņa apsēdinu bērnu sakārtot drēbes un pamanu biksēs caurumiņu, skatos, kas tad tas - uz kājas milzīgs zilums un tāda kā gara skrāpējuma brūce. Līdz šim nesaprotu, kas notika, jo situāciju redzēju no sāna, redzēju tikai to suni, kas ķerās pie dibena, vēl otrs bija sānā, bet man šķita, ka tas tikai stāv.
Stiepu bērnu uz viesnīcu, saucam ātro palīdzību no recepcijas, tur neviens pat nevarēja pateikt, ka traumpunkts atrodas pavisam netālu - nav nekādi ātrie jāsauc. Gaidam stundu, beidzot atbrauc ātrie, vedīs uz slimnīcu. Mašīna kā no padomju laikiem, iekšā, braucot pa ceļu viss brakšķ un krakšķ. Tiekam slimnīcā, ārsts apskata, iztaujā un paziņo, ka pret trakumsērgu nešpricēs. Ja var novērot suņus, tad tas ir jādara, ja 10 dienu laikā ar tiem viss ok, tad nekas nav jāšpricē. Nogaidām pārsiešanu koridorā, braucam ar taksi mājās. Miera man nav un zvanu uz Latviju. Mums, protams, prakse, ka steidzami jāpotē pret trakumsērgu. Nākošā dienā runājam ar taksistu Aleksandru, lai ved uz citu slimnīcu, poti vajag! Tajā slimnīcā situācija tāda pati - jāvēro dzīvnieks, bet jāpotē pret stingumkrampjiem. Ok, braucam uz slimnīcu nr.3, kur tās vadītāja sazinās ar Infektoloģijas slimnīcas vadītāju un izlemj, kādu poti pret stingumkrampjiem potēt. Nākošā dienā dodamies pirkt vakcīnu un potēt bērnu. Paralēli tam vīrs katru dienu dodas uz parku un meklē suņus. Vaina nav liela un brūce dzīst diezgan labi. Nomierinos, kad vīrs satiek sievieti, kura parkā baro suņus un viņa saka, ka suņi ir potēti pret trakumsērgu un kastrēti. Lieki teikt, ka turpmāk visiem suņiem gājām apkārt ar lielu līkumu un bailēm. Atbraucot uz Latviju, pēc divām nedēļām uzcēlās temperatūra, protams, ka esmu iedzīvojusies sirmos matos, un bailes joprojām ir, jo LV vairs neko izdarīt nevarēja. Potēt bija par vēlu pret trakumsērgu, vienīgi ārsti minēja, ka rēta neizskatoties pēc suņu koduma, bet skrāpējuma. Iespējams, ka otrs suns ieskrāpēja ar ķepu.
Domas, kādēļ nepierunāju vīru nākt līdzi, kādēļ gāju, ja bijām tikai divas, kādēļ nedarīju tā vai šā, protams, galvā ir. Bet tas vairs neko nemaina. Varu tikai brīdināt visas mammas - turiet Odesā bērnus pie rokas, jebkurā gadījumā, pat ja gribas ļaut bērnam nedaudz brīvību. Mēs nevaram prognozēt savu bērnu uzvedību, nevaram paredzēt situācijas, kā kurš suns noreaģēs, vislabāk vienkārši iet pāri ielai, ja tai pusē guļ suņi.
Tagad gan lasīju internetā, ka tos suņus sāks izķert - gan dēļ bailēm no trakumsērgas, gan drošības dēļ.
Ļoti ceru,ka mums šis negadījums atstās tikai izbīli. Vismuļķīgākais ir tas, ka var sargāt bērnu kā grib, tomēr tā vai tā kaut kas atgadās.
!!!Ja nu tomēr kaut kas noiet greizi, rēķinieties, ka Odesā neviens par ārzemniekiem ar apdrošināšanu nepriecājas, visefektīvāk strādā kukuļu sistēma un pazīšanās. Ideāls izpalīgs ir Aleksandrs, šoferis no Nemo. Bez viņa būtu bijuši kā bez rokām - ar viņa kontaktiem atvērās visas durvis, un, protams, ar mūsu naudas maku.
Joprojām nezinu,vai pareizi izdarīju, ka piekritu viņu sistēmai vērot to suni, nevis par visām varām censties kaut kā tomēr uzstāt uz pretrakumsērgas potēm, kuras, kā ārsti tur apgalvoja, esot nesamaksājami dārgas. Ukrainā ārstiem uzskats, ka tā ir liela slodze bērna organismam, kuru bez ļoti neatliekamas situācijas nav jānodara. Mājas pārbraucot un lasot netu, atradu info, ka Ukrainā trūkstot šādas potes, esot arī ar trakumsērgu saslimuši cilvēki. Lieki teikt, ka tas liek bailēs sastingt. Kaut arī suņi esot it kā potēti. Tajā dienā slimnīcā bija vēl 2 suņu sakosti bērni...
Vēlāk uzzināju, ka suņi uzbrukuši vēl vienai sievietei no Latvijas, tikai citā rajonā...
Neskaitot sīkās nianses, kā košanu rokās un matu plēšanu, ko plus/mīnuss turējām šogad rāmjos, kā arī nīdēšanas un histērijas lēkmju uznākšanas, varētu likties, ka šī gada brauciens bija gandrīz ideāls. Gandrīz.
Kā savos iepriekšējos ierakstos biju rakstījusi, un tie, kas Odesā bijuši, ir pamanījuši, ka pilsēta čum un mudž no klaiņojošiem suņu bariem. Tie guļ visur, izskatās pilnīgi nekaitīgi un esot arī pabaroti. Šķiet, vietējie pie suņiem tā pieraduši, ka nepievērš viņiem uzmanību. Katrā ziņā - neviens no suņiem īpaši nebrīdina. Skaidrs, ka tos nevar glaudīt, barot, kaitināt. Vietējo pieradums pie suņiem ir gana liels, lai dažādas tirdzniecības vietas, kā, piemēram, arī velokartu nomu ierīkotu vietā, kur tie kranči mīl atpūsties. Tā nu vienu dienu, kad mūsu tētis bija palicis viesnīcā, devāmies staigāt, un izīrēju meitai velokartu, viņa jauki braukājās, saulīte spīdēja un noskaņojums bija labs. Pēc kāda laika izklaide apnika, Elis sagribēja velokartu, kur ir divas vietas un ko vada ja ne pieaugušais, tad pusaudzis jau nu noteikti. Teicu,ka ar šādu viņa nevarēs pabraukt, būtu zinājusi, kā notikumi attīstīties, būtu ļāvusi mēģināt, lai saprot, ka nekas nesanāks. Mēģināju izskaidrot, ka ar tādu brauc tikai lielie. Paralēli centos samaksāt par mūsu laiku, bet meitai uznāca dusmu lēkme, un viņa kliedzot skrēja prom. Otrā celiņa pusē mierīgi gulēja suņu bars. Jāsaka, arī es pie viņiem biju jau pieradusi. Pēkšņi, nez kāda ļauna spēka vadīta Elīza ieskrēja kliedzot un bļaujot suņu barā. Turpmākais norisinājās sekunžu simtdaļās. Elis skrien iekšā suņu barā, suņi ceļas augšā un viens ķeras pie dibena, bet es skrienu pie viņas. Tālu jau nebija, daži soļi. Bērns raud traki, pieskrien arī velokartu izīrētāja. Skatamies, kas zem biksēm ar dupsi. Bija vēl pampers tai dienā. Izskatās viss ok. Nopriecājos, laikam pampers no zobiem pasargājis. Samīļoju, ejam prom, pēc maza gabaliņa apsēdinu bērnu sakārtot drēbes un pamanu biksēs caurumiņu, skatos, kas tad tas - uz kājas milzīgs zilums un tāda kā gara skrāpējuma brūce. Līdz šim nesaprotu, kas notika, jo situāciju redzēju no sāna, redzēju tikai to suni, kas ķerās pie dibena, vēl otrs bija sānā, bet man šķita, ka tas tikai stāv.
Stiepu bērnu uz viesnīcu, saucam ātro palīdzību no recepcijas, tur neviens pat nevarēja pateikt, ka traumpunkts atrodas pavisam netālu - nav nekādi ātrie jāsauc. Gaidam stundu, beidzot atbrauc ātrie, vedīs uz slimnīcu. Mašīna kā no padomju laikiem, iekšā, braucot pa ceļu viss brakšķ un krakšķ. Tiekam slimnīcā, ārsts apskata, iztaujā un paziņo, ka pret trakumsērgu nešpricēs. Ja var novērot suņus, tad tas ir jādara, ja 10 dienu laikā ar tiem viss ok, tad nekas nav jāšpricē. Nogaidām pārsiešanu koridorā, braucam ar taksi mājās. Miera man nav un zvanu uz Latviju. Mums, protams, prakse, ka steidzami jāpotē pret trakumsērgu. Nākošā dienā runājam ar taksistu Aleksandru, lai ved uz citu slimnīcu, poti vajag! Tajā slimnīcā situācija tāda pati - jāvēro dzīvnieks, bet jāpotē pret stingumkrampjiem. Ok, braucam uz slimnīcu nr.3, kur tās vadītāja sazinās ar Infektoloģijas slimnīcas vadītāju un izlemj, kādu poti pret stingumkrampjiem potēt. Nākošā dienā dodamies pirkt vakcīnu un potēt bērnu. Paralēli tam vīrs katru dienu dodas uz parku un meklē suņus. Vaina nav liela un brūce dzīst diezgan labi. Nomierinos, kad vīrs satiek sievieti, kura parkā baro suņus un viņa saka, ka suņi ir potēti pret trakumsērgu un kastrēti. Lieki teikt, ka turpmāk visiem suņiem gājām apkārt ar lielu līkumu un bailēm. Atbraucot uz Latviju, pēc divām nedēļām uzcēlās temperatūra, protams, ka esmu iedzīvojusies sirmos matos, un bailes joprojām ir, jo LV vairs neko izdarīt nevarēja. Potēt bija par vēlu pret trakumsērgu, vienīgi ārsti minēja, ka rēta neizskatoties pēc suņu koduma, bet skrāpējuma. Iespējams, ka otrs suns ieskrāpēja ar ķepu.
Domas, kādēļ nepierunāju vīru nākt līdzi, kādēļ gāju, ja bijām tikai divas, kādēļ nedarīju tā vai šā, protams, galvā ir. Bet tas vairs neko nemaina. Varu tikai brīdināt visas mammas - turiet Odesā bērnus pie rokas, jebkurā gadījumā, pat ja gribas ļaut bērnam nedaudz brīvību. Mēs nevaram prognozēt savu bērnu uzvedību, nevaram paredzēt situācijas, kā kurš suns noreaģēs, vislabāk vienkārši iet pāri ielai, ja tai pusē guļ suņi.
Tagad gan lasīju internetā, ka tos suņus sāks izķert - gan dēļ bailēm no trakumsērgas, gan drošības dēļ.
Ļoti ceru,ka mums šis negadījums atstās tikai izbīli. Vismuļķīgākais ir tas, ka var sargāt bērnu kā grib, tomēr tā vai tā kaut kas atgadās.
!!!Ja nu tomēr kaut kas noiet greizi, rēķinieties, ka Odesā neviens par ārzemniekiem ar apdrošināšanu nepriecājas, visefektīvāk strādā kukuļu sistēma un pazīšanās. Ideāls izpalīgs ir Aleksandrs, šoferis no Nemo. Bez viņa būtu bijuši kā bez rokām - ar viņa kontaktiem atvērās visas durvis, un, protams, ar mūsu naudas maku.
Joprojām nezinu,vai pareizi izdarīju, ka piekritu viņu sistēmai vērot to suni, nevis par visām varām censties kaut kā tomēr uzstāt uz pretrakumsērgas potēm, kuras, kā ārsti tur apgalvoja, esot nesamaksājami dārgas. Ukrainā ārstiem uzskats, ka tā ir liela slodze bērna organismam, kuru bez ļoti neatliekamas situācijas nav jānodara. Mājas pārbraucot un lasot netu, atradu info, ka Ukrainā trūkstot šādas potes, esot arī ar trakumsērgu saslimuši cilvēki. Lieki teikt, ka tas liek bailēs sastingt. Kaut arī suņi esot it kā potēti. Tajā dienā slimnīcā bija vēl 2 suņu sakosti bērni...
Vēlāk uzzināju, ka suņi uzbrukuši vēl vienai sievietei no Latvijas, tikai citā rajonā...
Abonēt:
Ziņas (Atom)