Folla diagnostika

Tātad - atveram blogu ar pavisam svaigu piedzīvojumu no vakardienas - došanos uz Folla diagnostiku.
Sāku ar sākumu:) Pirms kāda laika uzsāku līdzekļu vākšanu atkārtotam delfīnterapijas kursam ar ziedot.lv palīdzību, šajā sakarā izsūtīju saviem kontaktiem draugiem.lv vēstulīti ar lūgumu palīdzēt. Atsaucās arī kāda sieviete, kura piedāvāja iespēju Elīzai par brīvu veikt Folla diagnostiku. Šad tad iepriekš šo terminu dzirdējusi biju, ieteica to mums arī karsto smilšu terapijā, ko kādu brīsniņu apmeklēju. Ok, ja jau par brīvu, tad jau izmēģināt var. Palasījos internetā komentārus - nekas briesmīgs, bet var noteikt, vai kāds no iekšējiem orgāniem nav bojāts. Pa telefonu sarunā sieviete jau pabrīdina, ka ģenētiskās saslimšanas izārstēt gan piedāvātais ārsts izārstēt nevarot(homeopāts), taču varot pārbaudīt, vai nav kāda cita problēma. Ok, ģenētiska saslimšana mums nav, autisma iezīmes traktēju kā meningoencefalīta sekas, antibiotikas pačkātas iekšā ir bez jēgas, dosimies. Sarunājam datumu, jāaizbrauc tik kā līdz Siguldai. Izlasu firmas mājas lapu - par ārstu ļoti labas atsauksmes-darot bez maz vai brīnumus. |Izskatās, ka baigā kaktu iestāde arī nav. Ok, pa telefonu vēl kundze pabrīdina, ka jāvar bērnam nosēdēt mierīgi pusstunda. Ņemsim līdzi kompi ar multenēm.
Pienāk attiecīgā diena. Pieceļos, paskatos pagalmā un saprotu, ka esmu pilnīga blondīne-mašīnu iepriekšējā dienā atstāju pie darba. Ok, ko darīt,brauksim ar trolejbusu un tad tālāk ar auto. Elis nekādu lielu pretestību neizrāda, nedaudz tikai rāda uz roku un "jautā"vai nedurs ar adatu, nomierinu, ka nekas sāpīgs nebūs. Ārā līst un iekšā tāda nepatīkama sajūta. veiksmīgi tiekam līdz centram, sab. transp. arī mana princese uzvedas godam. Līdzi mums ir rotaļu ar baterijām darbināms zirgs, kurš zviedz, tas novērš uzmanību no iespējamās īgņošanās. Tiekam līdz auto un saprotu, ka mans blondums izpaužas pilnā sparā - atstāts pagrieziens, līdz ar to akumulators tukšs. Kaut gan līdz vizītei 2h, sāku lēnām panikot. Neieslīgšu sīkumos, bet 40 minūtes apvadam mēģinot iedarbināt auto. Meita turas kā varonis-nav histērijas, nav panikas, jeeejjj!!! BEIDZOT auto ir piedarbināts un pusstundā jāaizlido līdz Siguldai no Rīgas centra, nereāli...Tomēr braucam.
Diezgan veiksmīgi atrodam vajadzīgo ēku, tikai ar vienu zvanu jau augstāk minētajai sievietei! Nomaldamies, ieejam nepareizajās durvīs, oki, ejam uz otru ēku, uzkāpjam otrajā stāvā. Tā kā kavējam, pirms mums jau iegājis cits pacients. Nu nekas, normāli. Pieņemšanas telpa maziņa, bet gaumīgi iekārtota, sieviete laipna, ir stūrītis bērniem ar galdiņu, mantām. Elīza jau sāk satraukties, bet darbiniece tiešām ļoti saprotoša un atsaucīga - ļauj pat manējai pasēdēt viņas datorkrēslā un ar to pabraukāt apkārt. Painformē mūs par aptiekā nopērkamo zivju eļļu nelabumu, labās esot eļļas no laša, haizivs un vēl vienas zivs(neatceros, goda vārds), bet sliktās esot no mencām. Mājās izpētu mūsējo - nav ne vārda no kādām zivīm taisīta.
Veras durvis un varam iet iekšā. Elis godīgi ieiet un apsēžas. Ārstam uz galda priekšā portatīvais kompis, pie tā pieslēgta maza kastīte ar diviem vadiņiem, viena vadiņa galā tāda kā metāla aproce, ko uzliek uz vienas rokas plaukstas, otru roku ārsts ņem savā un uz pirkstiem un starp pirkstiem pieliek tādu kā metāla zīmulīti, kas ir otra vada galā. Nekas sāpīgs. Pirms tam ārsts pajautā sūdzības, izklāstu problēmas sakni - nerunā, izslimoja to un to, uzvedības problēmas, par autismu gan neminu neko. Ieslēdzu savu PC, uzlieku multeni, procedūra var sākties. Ārstam vienā rokā cimda - tajā tur bērna roku.Elim no sākuma vairāk interesē, kas notiek ārsta datorā, ne mūsējā. Beigās jau pieslēdzas, tomēr baigi turēt rokas mierā arī nav vēlme, jāņem klēpī un jātur rokas, lai ārsts var gar tām čubināties.Prieku manējā par to neizrāda, mēģina izrauties, kad nesanāk, sāk spļaut.  Omg... Multene mums beidzas 10 min laikā, arī izmeklējums galā. Elis var doties uz priekštelpu pie omas, man ārsts paziņo, ka ar iekšējiem orgāniem viss ok, izmaiņas esot smadzenēs. Protams! Saka, ka dos homeopātisku līdzekli, ieber no lielas burkas, kas stāv uz palodzes graudiņus, noinstruēt to "ēšanu". Lapu, kur saraksta , laikam, mērījumus, (rakstīts rokrakstā, vēl neizpētīju), jāņem līdzi un jānāk pēc diviem mēnešiem. Brīnumus nesola. saka - nu varbūt graudiņi palīdzēs salīdzsvarot nervu sistēmu. Iepriekš tika minēts, ka var notestēt, vai lietotās zāles un vitamīni der konkrētam cilvēkam, es vārgi iepīkstos, vai lietotās zāles varam lietot, dakteris saka, lai tik lietojam, neko netestē. Iespējams, ka dēļ kavējiena, nav noskaņots ar mani ņemties vēl papildus, varbūt nebija sajūsmā par manējās apspļaudīto galdu. Whatever, dodos uz priekštelpu, darbiniece mums vēl uzdāvina Tereško tēju, mājās izmēģinājām - garda. Pierakstāmies pēc diviem mēnešiem un dodamies atceļā uz Rīgu.
Kādi iespaidi? Viss notika ātrāk kā domāts, no vienas puses labi - manējā neizbesijās, no otras - neko jaunu arī neuzzināju. Vai ticu homeopātiskajiem graudiņiem - tad jau manīs. Nedomāju, ka notiks brīnums, but - you never know:)
Katrā ziņā - dāvinātam zirgam mutē neskatās. Supper, ka mūsdienās piedāvā arī kaut ko par brīvu medicīnas pakalpojumu ziņā, pat ja tas ir veids iegūt jaunus klientus. Kaut gan jāsaka, ka mammas ar bērniem pie viņa plūst straumēm un rindas tiešām garas. Informēšu par turpmākajiem piedzīvojumiem šajā sakarā.