Ok, tātad - mums piezvana administratore, iedod nodarbību grafiku. Jau Latvijā uzzināju, cikos būs paši delfīniņi, tad vēl pieskaņojam runas terapiju un masāžu. Uz delfīnterapiju jābrauc uz nulto viesnīcas stāvu ar liftu, vai var arī nokāpt pa trepēm. Līdzi ņemam dvielīti, čībiņas un peldpamperu. Mums izsniedz arī kuponus, kurus jāatdod apsargam, katru reizi vienu, lai zina, ka esam par nodarbību samaksājuši.
Nobraucot ar liftu lejā, tā durvis atveras tieši paŗģērbšanās telpā. priekšā jau ir bērniņi. Mums meitene iedod hidrotērpu, nelien virsū-nomaina, iedod lielāku:) Uzvelkam pampi, hidrotērpu, čības kājās, man jāpārģērbjas nav, dodamies meklēt baseinu, kur notiks nodarbība. Jau Latvijā zvanīja no Ukrainas un jautāja, vai Elīza varētu pati noturēties pie delfīna. teicu, ka nezinu, mums iedeva mazāko baseinu.
Nodarbība notiek kopā 2-3 bērniem. Treneri visi ir jauni, forši puiši, meitenes ir treneres delfīniem - katram puisim-delfīnterapeitam ir arī meitene, kura ar svilpīti komandē delfīnu un dod zivis par padarīto.
Mums tiek Ļoša - jauniņš, bet ļoti mīļš puisis, Elim viņš iepatīkas no pirmā acu uzmetiena. Pirmajā reizē baseinā būs Elis un vēl viens bērns. Trešā nav.Sēžam tādā kā tribīnē baseina galā un vērojam nodarbību, baseinā tādi lielāki puiši, turas pie delfīna spuras, uz rokām uzroči un peld apkārt baseinam - man liekas woow! Tad pienāk mūsu kārta - Elīza ar treneri dodas uz baseina galu, kur ir tāda kā platforma, aiz tās stikla siena un paveras skats uz jūru, no sākuma ir iesildīšanās, kad delfīnam met riņķi, bumbiņu, to glauda, delfīns izlec uz platformas:), pēc tam tiek novilktas čības un meita ar trenerīti dodas ūdenī. Tie saukts delfīns un pirmos apļus Elīza peld ar delfīnu un treneri - respektīvi- viņa turas pie delfīna spurām, tas peld uz muguras, puncis gaisā, un treneris bērnu pietur un peld līdzi. Bet skatos, ka pavisam drīz jau manējā tiek pielikta pie delfīna un palaista viena pati. Man sirds dauzās - ja nu atlaiž rokas, ja nu sarijas ūdeni, ja nu, ja nu...Tomēr viss norit gludi, ar katru reizi saprotu vairāk, ka ar uzročiem rokās viņa noslīkt nevar, treneri ir turpat blakus un arī spirināties ūdenī Elis iemācās fiksi. Ūdens patīk, peldēt ar delfīniem patīk, bet dažreiz pusaplī meita palaiž rokas vaļā un ķepurojas pa ūdeni. kad ir papeldēts, treneris iemērc Elīzas galvu atmuguriski ūdenī, tā, ka ausis ir ūdenī, pie delfīna purniņa, īsti nesaprotu, bet laikam viņš izdod savas ultraskaņas, ko ar ausi nedzirdam. Trenerītis māk latviski skaitīt līdz trīs, iemācās teikt - malacis, bet viņi saprotas lieliski arī neskatoties uz to, ka Ļoša runā krieviski. Pēc papeldēšanas, delfīna paklausīšanās un atkal papeldēšanas Elis dodas ārā no baseina un ejam slaucīties un noģērbties. Meita priecīga un es lepna - mana mazā paveica visu lieliski un jau pirmajā reizē peldēja viena ar delfīnu kā lielie puiši:) 
Vispirms paldies par blogu.
AtbildētDzēstKā Tev meita turējās pie delfīna? Es braukšu pirmo reizi un baidos, ka varētu meita baidīsies?
Manējā turējās ļoti labi, vienkārši ar rociņām aptvēra spuras, bet bija arī, kad laida rokas vaļā, tad treneris novilka vienu uzroci, lai ir baile, ka var "slīkt", no malas tas izskatās mammām traki, bet reāli bērns jau noslīkt nevar, tas tikai dod iemeslu kārtīgi turēties pie spurām. Taču ja bērns vispār neturas, tad ar viņu kopā peld treneris un turās kopā pie delfīna.
Dzēst