Par bērnudārzu busiņu nepieciešamību

Jau otro dienu nākas mērot ceļu uz bērnudārzu ar sabiedrisko transportu. Nu kas tad tur liels, noteikti teiks 99% cilvēku. Protams, nekas, ja vien bērns pacietīgi stāv pie rociņas, bet transportā sēž kā zaķītis un klusējot veras ārā pa logu, transports atnāk laikā, nav pārbāzts, neiestrēgst sastrēgumos. Vakardien bija pirmā reize ar sab. tr. un visumā ņemot - diezgan ok, tikai varēju vainot pati sevi - aizgāju pārāk ātri uz pieturu un sanāca bezjēgā ilgi gaidīt busu, kad tas pienāca, protams, bija pilns, bet es veiksmīgi piecēlu meiteni, kura gan uzreiz iebilda, ka esot kāja pēc operācijas. Uz ko es palūdzu piecelties citiem, lai palaiž, bet šī jau apvainojās un par spīti nesēdēja. Nu tad jau laikam kāja nemaz tā nesāpēja! Jau 20 minūtēs bijām b/d un viss ok. Šorīt izgājām vēlāk, taču autobuss laikā neatnāca, Elis jau paguva izgulēties sniega kupenā, es nosalt, un sapratu, ka jābrauc ar kaut ko citu. Braucot ar citu autobusu un iestrēgstot neilgi pirms Akmens tilta, sapratu, ka darbu kavēšu nereāli, b/d brokastis būs apēstas, plusā man salst. Tramvajs aizgāja gar degunu un gaidīšana turpinājās.Pati biju līdz asarām no bezspēcības, jo pat vēl ar bērnu padusē mēģināju skriet pa sniegu tramvajam pakaļ. Lieki teikt, ka tas mani nepagaidīja. Gods kam gods, manējā tračus nesataisīja. Bet visa šī situācija lika man aizdomāties, kādēļ gan, vismaz speciālās mācību iestādes nevarētu aprīkot ar bērnudārzu/skolu autobusiņiem, kas savāc bērnus no mājām? Iespējams, ka pieprasījums nebūtu, taču es regulāri kavēju darbu vedot meitu uz b/d, neatkarīgi, ir man mašīna, vai nav, jo sešos celt bērnu, lai tiktu septiņos b/d un pēc tam laicīgi arī tiktu uz darbu man negribas. Mašīnu centrā var nolikt tikai par maksu, kas tomēr katru dienu 8h mēnesī man radītu diezgan pamatīgu robu budžetā, tātad - no b/d jābrauc atkal mājās, jāatstāj mašīna un jābrauc ar sabiedrisko uz darbu. Tad jau es labāk to naudu maksātu bērnudārza busiņam, jo tad nebūtu jākavē darbs. Protams, risinājumu var atrast vienmēr, celties agrāk, cerēt, ka agrākais autobuss būs laikā, ne tik pilns, ņemt taksi un sazin vēl ko. Bet sabiedriskais tā vai tā vienmēr man būs stress - vai dabūšu apsēsties, vai Elis uzvedīsies normāli, vai nekliegs, kādu neiebakstīs, vai cilvēki nelurēs, un un un...Tieši no šī stresa varētu izvairīties, ja būtu bērnudārzu busiņi. Vismaz tad nebūtu jādomā, vai -10 grādos mans vecais dīzelis leks, vai neleks, ja neleks, tad kā lai paspēj uz autobusu, ja paspēj, vai tas būs laikā un tā jo projām. Žēl, ka mums vēl līdz Eiropas praksei it visā ir tik tāls ceļš ejams...