TLP skaņu sistēma un jaunās pārmaiņas

Sen atkal nav sanācis ierakstīt neko, fui, kauns!
Ko tad nu mēs esam sadarījuši - esam pasūtījuši no ASV TLP skaņu sistēmu no Advanced Brain Technologies kompānijas. Kā tas sākās - pēc Odesas neiroloģes ieteikuma sāku interesēties par Tomatis metodi, un atradu amerikāņu uzlaboto metodi TLP. Tā ir pielāgotas klasiskās mūzikas klausīšanās katru dienu noteiktu laika posmu ar lielajām austiņām, kuras ir pielāgotas, lai skaņu ievadītu kaulos. Sarakstījāmies ar ASV, aizpildījām dokumetus par Elīzas slimības vēsturi, ieradumiem un pēc vairāku mēnešu sarakstes starp LV, ASV un Apeironu, esam tikuši līdz iekārtas saņemšanai, kas arī nebija bez šķēršliem. Izrādās, ka, lai ievestu legāli LV preci par lielu naudas summu, nākas gana lielu summu maksāt muitā, proti, 300 ls. Tad sarunājām ar paziņām, ka pārsūtīs mums ierīci kā lietotu preci.
Mūsu terapiju vada arī speciāliste no ASV, ar kuru esam jau runājuši skype.
Kā viss izskatās - patlaban 10 min dienā jāklausās sagatavošanas mūzika, tad ar nākošo nedēļu sāksies skaņdarbu klausīšanās pa 15 min. dienā. Rezultāti un izmaiņas jāpieraksta speciālā tabulā. Konkrētās skaņdarbu klausīšanās minūtēs tiek trenētas konkrētas zonas smadzenēs.
Kā mums veiksies - ziņosim!

Go Talk - tiešām noderīgs

Atsāku darbu pie mūsu GoTalk uzlabošanas, jo Elīza pati sākusi interesēties par iespēju "runāt" ar Go Talk.
Joprojām esmu par šo programmu sajūsmā. Tikai, ja tas viss neprasītu TIK daudz laika!
Paralēli lēnām jāatsāk žestu apguve, jo ikdienā tomēr ar žestiem vieglāk, nekā visur kompi nēsāt līdzi.
Kā arī, ja "atšifrēju", ko Elis gribējusi stāstīt, riktīgi priecājas.
Katrā ziņā lēnā garā progresē arī vārdu krājums - iemācījusies teikt tēja, tad saka tap tap, cenšas atdarināt vārnu. Un ir liela interese par citiem bērniem parādījusies, kā dēļ arī būs jāuzlabo Go Talk, lai var komunicēt!

Jaunumi vasarā - Tērvete,zoo, skaņu terapija, diēta un ABA

Vasara ir paskrējusi vēja spārniem - šķiet, tikko bija, un vairs nav! Arī bloga rakstīšanai maz sanāk laika, ik pa mirklim kāds paslimo, vai vienkārši citas lietas darāmas. Tad nu saņemšos un pāris vārdos sarakstīšu, kas mums jauns.
Lielākais piedzīvojums, kas mums bija vasarā bija Tērvetes Dabas parka apmeklējums. Devāmies kopā ar draudzeni un viņas dēlu. Līdzi maiss ar ēdamo Elīzai. Parkā nožēloju, ka nepaņēmu līdzi ratus, tomēr takas, ko izstaigāt daudz, bet spēka manai varonei tā pamazāk. Sapratu, ka bija jāsāk parka apmeklējums no otra gala, nekā mēs sākām - labāk sākt ar Rūķu pilsētiņu, tur esošās piemīlīgās mājiņas un esošās šūpoles priecēja par sagurušu ceļotāju. Sākumā ar vilcieniņu nobraucām mazu gabalu līdz Pasaku mežam, aizgājām līdz atpūtas laukumam un kafejnīcai, uzēdām, pat mums ar visu diētu kafejnīcā atradās kas ēdams! Kad pirmais kašķis bija prom un vēders pilns, gājām uz Raganu mežu, tālāk uz Rūķīšu mežu. Kļuva jau vēls un vēss, taču Elīzai patika, protams, ar izņēmumiem, kad nācās čīkstošu un nīdošu motivēt iet tālāk. Mums, mammām jau ļoti patika. Šī ir izklaide visai dienai! Švakiem gājējiem, vai tādiem, kas ātri nogurst, par spīti meža takām, tiešām jāņem līdzi rati. Var gan izīrēt divriteņus un piekabītes, kā arī braukāties ar vilcieniņu, bet tas ir dārgi. Vakarā, mājās braucot, meita bija tā nogurusi, ka aizmiga mašīnā.

Nākamais lielais jaunums ir skaņu terapija, ko grasāmies uzsākt, tiklīdz saņemsim iekārtu no ASV. Organizācija, kas šo programmu ir izstrādājusi ir Advanced Brain Technologies. Pateicoties Nike Riga Run skrējienam, tika saziedoti līdzekļi arī Elim, mums būs jāpiemaksā pavisam salīdzinoši neliela summa un cerams, drīzumā uzsāksim katru dienu klausīties īpaši apstrādātus skaņdarbus, kuriem jāiedarbojas pozitīvi uz smadzenēm. Terapiju iziesim ASV speciālista vadībā un tā ilgs 6. mēnešus. kreņķis jau sanāca, lai terapijas i-Pod un ausis dabūtu uz Latviju. Mūsu muitā, ja sūtītu "godīgi", būtu jāmaksā 300 ls vēl par muitu. Tad nu cerams ar radu atbalstu, iekārta atkļūs līdz LV vesela un pārpakota citā kastē par mazāku nodevu. Katrā ziņā baisi negodīgi - vai tiešām preces invalīdiem nevarēja bez muitas atļaut ievest?

Pirms jau minētā Nike Riga Run skrējiena bijām arī Zoo, un šogad, par lielu izbrīnu man, Elīzai patika! Protams, diezgan īslaicīgi, bet viņa vairs nebaidījās, skatījās uz dzīvniekiem un īpaši patika leduslācis un mājdzīvnieki - kazas, aitas un cūka. Kaut gan bija milzu vēlme redzēt čūsku - dzīvē tā tomēr sagādāja bailes, tāpat kā krokodili un vardes! Toties tagad mums ir plastmasa čūska un ļoti patīk!

Turpinam savu diētu. Klāt ir nācis tas, ka esam izslēguši arī riekstus, žāvētos augļus un visu mizojam. Tomātu apstrādājam termiski. Vēders būtiski ir uzlabojies un pūšanās mazinājusies. Joprojām jāpēta pārtikas produkti, ko var ēst, kas sapūš vēderu un no kā rodas aizcietējumi. Janvārī Rīgā būs biomedicīnas ārste - ceru uz viņu, ļoti, ļoti!

Jā, un ABA - esam sākuši iet gan pie jaunas logopēdes-speciālās pedagoģes Lailas Borhertes, gan pamēģināsim ABA terapijas pamatus Latvijas autisma biedrībā. Kaut gan pirmā ABA terapeite Latvijā Olga vēl tikai mācās un novembrī beigs savas studijas pilnībā un būs oficiāli sertificēta, mēs tomēr izlēmām padarboties. Kaut vai kā ar speciālo pedagogu, ja ne tika daudz kā ar ABU. Noteikti meklēšu internetā informāciju un video, skatīšos cik daudz no šīs metodes pati varu iemācīties un izmantot to ikdienā. Tāpat arī skatīsimies, ko nesīs sadarbība ar Lailu. Viņa atkal motivēja mani veikt katru vakaru Elim logopēdisko masāžu, kā arī norādīja, ka Elim esot spastikas, kas bremzējot attīstītību. Interesanti, agrāk neviens to nebija minējis. Jautāšu, vai zirgi tam var līdzēt, kaut kā biju atmetusi to reitterapiju, bet , iespējams, ka jāiet.

Atpūta Rundālē un meiteņu diena

Neilgu laiciņu atpakaļ noriskēju un devāmies ar omu un meitu apskatīt Rundāles pils dārzu un arī pašu pili, sen nebija tur būts! Pils apkārtne, dārzs ļoti lieliska pastaigu vieta, piemērots arī cilvēkiem ratiņkrēslos un bērniem ratiņos! Cenas diezgan demokrātiskas - mums ar apliecību ieeja abām bija bez maksas! Pils dārzā ir kafeinīca, nopērkams saldējums, tiek veidots bērnu spēļu laukums, patlaban tur gan ir tikai šūpoles - dēlis, kur katrā galā viens apsēžas un tad šūpojas. Interesanti, ka vienas šādas šūpoles ir meitenēm-dāmām, jāsēž sāniski, un ir šūpoles- puikām, kur var sēdēt jāteniski:) Plānā arī šūpoles parastās un vēl citas izklaides.
Pēc parka apskates devāmies arī uz pili un kaut arī Elis bija pamatīgi nogurusi un jau izkašķējusies pa parku, pili ātri, ātri izskatījām, mazo loku gan! Arī pilī ieeja bez maksas ar apliecību! Supper!

Arī stavvieta mašīnām ir pieejama cilvēkiem ar kustību traucējumiem, tā kā mums ir zīme, varējām ērti novietot mašīnu, nebaidoties, ka meita raus vaļā durvis un apskādēs blakus esošo mašīnu.

Šonedēļ atkal mums bija jauks atgadījums, kad sanāca pabūt mājās vienai ar meitu. Viņa bija ļoti burvīga, mierīga, nolakojām viņai 1x kāju un roku nadziņus, sapinu bizes un dejojām pie Maikla Džeksona. Pirmo reizi jutos tā, ka man tiešām ir 5gadīga meita. tad visiem lielijās, ka nagi nolakoti :) Saskatās kosmētikas līdzekļu reklāmas bukletus un pašai arī vajag! Tāpat rāda kleitas, kādas pirks, kad būs liela:)
Vakar veikalā pirkām čībiņas mājai - pati izvēlējās, kādās grib! Liela kļūst:)

Karuselis Kalnciema kvartālā

Vakar centāmies ar paziņu un meitu baudīt koncertu Kalnciema kvartālā. Fui un pē organizatoru lauciņā, kuri izziņo, ka koncerts sāksies 19.00, bet reāli sākās 20:15, pa šo stundu mans bērns jau ir paspējis histērijā izkliegties, ar balto kleitu izvārtīties pa zemi un aiziet līdz šūpolēm un atpakaļ. Pa šo stundu ir saradušās ēdienu bodes, kas gatavo gardumus visās varavīksnes krāsās un smaržo tā, ka man siekalas tek, diemžēl nekā no piedāvātā nav piemērots vegāniem un tādiem bērniem kā Elis, kuriem ir stingra diēta. Vienīgais ko atradu, ko piedāvāt, bija kartupeļu frī, kur pārdevējas apgalvoja, ka kartupeļi nav apkaisīti ar miltiem gatavošanas procesā. tas derēja un Elis lēnām nomierinājās.
Ap astoņiem atvērās arī karuselis, kuru manējā dūda iekāroja, tad nu kāpām braukt.
PALDIES karuseļa apkalpojošajai dāmai, kura manam bērniņam atļāva izbraukt pa brīvu un teica, lai vienmēr pasakot, ka meitai ir problēmas, šos bērnus viņi vizinot par brīvu! Skaisti!
Kad bija jākāpj nost, tad gan meita sakreņķējās, bet nu neko - veselas divas dziesmas noklausījāmies, tad strauji tuvojās gulētiešanas laiks un iekšējais pulkstenis Elim nozvanīja, pati sāka iet mājās:)

Par to, kas ir iekšā mūsu autiskajos bērnos

Jā, nu beidzot mēs arī esam saņēmuši oficiālu atzinumu no neirologa un mutisku piekrišanu no ģenētiķa, ka Elīzai ir autiskā spektra traucējumi. Tos izraisījis, visticamāk ir meningoencefalīts, kā arī es sliecos domāt ka daudz un dažādi faktori gan grūtniecības, gan dzemdību laikā.
Ko man tas dod? Kaut vai to, ka BEIDZOT arī ārsti apstiprināja to, ko es malu kādus 3 gadus, bet mani neviens pa lielam neņēma vērā. Es tagad mierīgu sirdi :D varu nodoties tam, kā pētīt iespējas kā palīdzēt Elim no šī skatu punkta. lai gan daru to tāpat jau kādu laiku.

Šeit man atsūtīja saitu uz brīnišķīgu video, kuru skatoties apraudājos:

http://www.youtube.com/watch?v=vNZVV4Ciccg&feature=youtu.be

Noskatieties, aprādiet to saviem vīriem/sievām/vecvecākiem!

Carly blogs -

http://carlysvoice.com/home/aboutcarly/

GFCF-diēta, dažas receptes

Pa šo laiku, kamēr ievērojam bezglutēna, bezkazeīna diētu, nedaudz esmu paeksperimentējusi ar ēdienu pagatavošanu mājas apstākļos, kas viltotu ierastos produktus - pienu, sieru, jogurtu un biezpienu.
Izdevās arī sagatavot pārāk lielus apjomus, ko nācās izmest, bet šo un to tomēr jau esmu apguvusi.

Mandeļu piens

Šī recepte gan ir plaši pieejama LV saitos. Proti, uz nakti izmērcējam mandeles ar visām mizām, vislabāk jau nu avota vai filtrētā ūdenī. Piemēram, vienu kārtīgu tējas krūzi. kad mandeles uzbriedušas (tās briestot kāps ārā no trauka), liekam blenderī, lejam klāt ūdeni attiecībā 1:3 un maļam, kamēr izveidojas balts šķidrums.
Tad ņemam marli, pārlokam un uzklājam uz trauka, lejam pienu caur marli un kārtīgi izspiežam biezumus. Biezumus nemetam ārā - tos var izmantot kā miltus un piedevas maizei, cepumiem, kūkām. Pienu var uzvārīt, bet mēs turam ledusskapī dažas dienas un viss ir forši!
 Pielietojums - izmanto tāpat kā parasto pienu dzeršanai, putrām, maizes cepšanai, kafijai, kakao, uzpūtenim, biezajam ķīselim.
 Ja gribas saldāku pienu, to var saldināt, blenderēšanas procesā pievienojot 3 izmērcētas dateles vai medu.

Debessmannā
 Pirmais kārums, ko pagatavoju. Izmantoju mannas vietā polentu - kukurūzas putraimus. Pagatavošanas process tāds pats kā parastam uzpūtenim. protams, ka galarezultāts nebūs tik gaisīgs un pūkains kā mannai, bet putojot arī polentas "putru" ar augļu sulu, ievārījumu vai nu no kā katrs gatavo uzpūteni, konsistence tomēr kļūst maigāka. Uzlejam mandeļu pienu un ņamm!

Avokādo sviests
Elementāra recepte un lielisks aizstājējs sviestam - divus gatavus avokado sablenderē kopā ar nedaudz citrona sulas, ķiploku, sāli. Var piegriezt svaigas paprikas gabaliņus vai tomāta gabaliņus.

Dateļu sviests
Ar karstu ūdeni aplej dateles, izmērcē. Blenderī tās sablendē kopā ar avota vai destilētu ūdeni putriņā. ļoti salds un garšīgs smēriņš maizei.

Zemesriekstu sviests
Zemesriekstus virtuves kombainā sasmalcina kopā ar medu. Zemesriekstus nedaudz apgrauzdē pannā, smalcina mikserī, pievieno medu, nedaudz sāli un taukvielas - rapšu eļļu, domāju, ka te der arī kāda valriekstu eļļa.

Esmu pa šo laiku pagatavojusi  humusu(sanāca pārāk daudz un pietrūka kaut kas no garšvielām, tāpēc recepti nelikšu, uzlabošu, ), 2x viltotos sierus no Indijas riekstiem, tur arī vēl nepieciešama receptes uzlabošana, tagad esmu laba jogurta receptes atklājuma procesā. maizi arī cepu un 2 x pagatavoju tortes - tās gan sanāca diezgan lipīgi glumas, bērnam garšoja, man ne pārāk.

GFCF - ko mēs ēdam

Tātad, vai tiešām šī diēta ir tik sarežģīta? Nedaudz ieskats mūsu ēdienkartē.
Brokastis
a) putra - vai nu bezglutēna auzu pārslas, vai griķi, rīsi, polenta, vārot pieliet klāt mandeļu vai rīsu pienu.
b) bezglutēna brokastu paŗslas ar mandeļu/rīsu pienu
c) Gfcf maize ar Gī sviestu ar avokādo, tomātu, gurķi, vārītu gaļu u.c.

Pusdienas
a) veģetārs sautējums no dārzeņiem vai arī sautējums no dārzeņiem ar vārītas gaļas gabaliem
b) zupa (dārzeņu/gaļas)
c) bio gaļas kotletes ar rīsiem/griķiem/kartupeļiem
d) gf makaroni ar pašgatavotu tomātu mērci (var sasaldēt un tad izmantot pa druskai gatavojot )
e) kartupeļu putra ar kotletēm/zivi/sautētu gaļu/bio sardeli bez glutēna/piena un citām piedevām pirktas Kalnciema ielas tirdziņā
+ tomāti, gurķi, salāti ar sojas krējumu

Vakariņas (problemātiskākā ēdienreize, kādreiz varēja iedot biezpienu ar maizi, jogurtu :( )
a) Sojas jogurts ar augļiem
b) putra ar augļiem vai uzputota polenta ar zemenēm ala uzpūtenis
c) pankūkas no gfcf miltiem
d) sviestmaizes
e) kāda putra

Pa starpu ēdienreizēm ir sviestmaizes, žāvētie augļi (te gan jāuzmanās, jo daudzus, izrādās, apkaisa ar miltiem, lai tie neliptu), svaigi dārzeņi, ogas, augļi.

Dzer jau no sākta gala tikai ūdeni vai svaigi spiestu ogu sulu.

Našķos iedodam pa kādai gumijkončai no bioveikala, banānu, cepumu vai galeti ar pašgatavotu zemesriekstu sviestu.

Šis tikai tāds ļoti aptuvens ieskats bez speciāli gatavotiem ēdieniem no īpašām receptēm, līdz tām vēl 2 nedēļu laikā neesmu tikusi:)
Taču apsolos cītīgi sarakstīt to ēdienu receptes, kurus gatavojam, arī maizītes.

GFCF(bezglutēna, bezkazeīna)-diēta, kā sākām

Mans ceļš līdz šai diētai bija ilgs, pagāja tiešām vairāki gadi, kad biju tai gatava. Sākotnēji man šķita, ka nevajag dot vienkārši balto miltu produktus, pārsvarā ēdām rupjmaizi, graudu maizi, piena produktus lietojām uz urrā, izņemot pašu pienu, ko Elīza negribēja dzert un gastroenterologs arī ieteica nelietot, jo pūtās vēders.
Ik pa mirklim par šo diētu padzirdēju, bet uzskatīju, ka tās ir muļķības, bērna spīdzināšana un noteikti kaut kas nereāli grūts.
Tad nu šogad, aizbraucot uz Odesu, satiku mammu, kura to gadu jau darīja un teica, ka bērnam milzīgs progress, neiroloģe arī ieteica pamēģināt. Atbraucot mājās palasīju netā veiksmes stāstus un nodomāju - jā, to mēs arī varam! Domāju, ka būs grūtības ar mammu, bet viņa uztvēra visu ļoti saprotoši.
Tad, kā mēs sākām. Parasti iesaka
a) atteikties no piena produktiem - piena, siera, biezpiena, jogurta, saldajiem sieriņiem, desertiem u.c. Kā arī no produktiem, kur piens ir iekšā.
b)Atteikties no glutēnu saturošajiem produktiem - kviešiem, miežiem, mannas, makaroniem, visas maizes, bulciņām utt.
c)Pārbaudīt visus medikamentus, zobubirstes, plastelīnu, vai nav glutēns.
d) Izslēgt jebkādu saskarsmi ar glutēnu un kazeīnu - lietot bērnam citu pannu, katlu, dēlīti maizei, galda piederumus.

Tā kā nolēmu, ka ja jau jāatsakās, tad labāk uzreiz no visa, jo maizē jau arī ir piens iekšā.
Tad sekoja gājiens uz bio veikalu brīvības ielā Zaļā govs un Rimi diētas preču sadaļu. Lietas, ko iegādājām startam:
1) bezglutēna, bezkazeīna makaroni
2)bezgtlutēna auzu pārslas - LABOTS-auzu pārslas ir strīdīgs produkts, tomēr ASV tās neiekļauj atļautajos produktos.
3)bezglutēna brokastu pārslas ( kurās nav auzu pārslas sastāvā)
4) mandeļu piens tetra pakā
5) gfcf želejkončas
6)gfcf končas uz kociņa
7)  bio raugs sausais
8) agars-agars (želantīna vietā)
9) gfcf maizes maisījums
10) sezama sēklas un sēklu maisījums maizei
11)gfcf cepumi
12) sojas jogurts
13)rīsu un kukurūzas galetes
14) gfcf maize (sākumam, tagad cepu pati)
15)sojas skābais krējums
16)polenta(mannas vietā, var uzkult arī debesmannu)
17) bio vaniļas cukuru
18) gfcf pudiņu maisījumu (vēl nav pagatavots)
19) ķiploku, sīpolu sāli
20) turku zirņus
21) JAUNU BLENDERI :)
22)prebiotiķus

Šķiet, tas arī viss, plusā vēl rieksti, piemēram, Indijas, no kuriem var pagatavot smēriņus uz maize.
Protams, tas nav lēti, protams, nav 100% pierādījumu, ka šī diēta palīdz hiperaktivitātes, autisma un uzmanības deficīta gadījumos, BET es nolēmu tomēr pamēģināt.

Pirmās dienas Elim viss garšoja un bija interese eksperimentēt ar ēdienu. Tagad jau sāk smādēt manus smēriņus:) Pa šo laiku nav īdējusi par sieru, biezpienu, sieriņu Kārums un jogurtu. (jo ēd sojas jogurtu, pat neatšķirot, ka nav "īsts").

UZMANĪBU - tā kā arī sojas produkti to līdzīgo īpašību glutēnsaturošajiem graudiem dēļ var izrādīties alerģiska, jālieto uzmanīgi. Tas pats attiecas arī uz kukurūzu, kaut arī pašos pamatos šiem diviem produktiem ar bāzes gfcf diētu nav saistība. Bet viss dzīvē ir saistīts:) Un gfcf diēta ir tikai tāds pamats, uz kā audzēt tālāko diētas māju!

Suņu ordas Odesā - jāsargās

Ilgi domāju, vai vērts publiskot mūsu neveiksmīgo šī gada pieredzi, bet jāsaka, ka vismaz citiem par brīdinājumu, nolēmu to darīt. Kā jau iepriekšējā ziņā rakstīju, pastāstīšu arī par to, kas Odesā neveicās šogad.
Neskaitot sīkās nianses, kā košanu rokās un matu plēšanu, ko plus/mīnuss turējām šogad rāmjos, kā arī nīdēšanas un histērijas lēkmju uznākšanas, varētu likties, ka šī gada brauciens bija gandrīz ideāls. Gandrīz.

Kā savos iepriekšējos ierakstos biju rakstījusi, un tie, kas Odesā bijuši, ir pamanījuši, ka pilsēta čum un mudž no klaiņojošiem suņu bariem. Tie guļ visur, izskatās pilnīgi nekaitīgi un esot arī pabaroti. Šķiet, vietējie pie suņiem tā pieraduši, ka nepievērš viņiem uzmanību. Katrā ziņā - neviens no suņiem īpaši nebrīdina. Skaidrs, ka tos nevar glaudīt, barot, kaitināt. Vietējo pieradums pie suņiem ir gana liels, lai dažādas tirdzniecības vietas, kā, piemēram, arī velokartu nomu ierīkotu vietā, kur tie kranči mīl atpūsties. Tā nu vienu dienu, kad mūsu tētis bija palicis viesnīcā, devāmies staigāt, un izīrēju meitai velokartu, viņa jauki braukājās, saulīte spīdēja un noskaņojums bija labs. Pēc kāda laika izklaide apnika, Elis sagribēja velokartu, kur ir divas vietas un ko vada ja ne pieaugušais, tad pusaudzis jau nu noteikti. Teicu,ka ar šādu viņa nevarēs pabraukt, būtu zinājusi, kā notikumi attīstīties, būtu ļāvusi mēģināt, lai saprot, ka nekas nesanāks. Mēģināju izskaidrot, ka ar tādu brauc tikai lielie. Paralēli centos samaksāt par mūsu laiku, bet meitai uznāca dusmu lēkme, un viņa kliedzot skrēja prom. Otrā celiņa pusē mierīgi gulēja suņu bars. Jāsaka, arī es pie viņiem biju jau pieradusi. Pēkšņi, nez kāda ļauna spēka vadīta Elīza ieskrēja kliedzot un bļaujot suņu barā. Turpmākais norisinājās sekunžu simtdaļās. Elis skrien iekšā suņu barā, suņi ceļas augšā un viens ķeras pie dibena, bet es skrienu pie viņas. Tālu jau nebija, daži soļi. Bērns raud traki, pieskrien arī velokartu izīrētāja. Skatamies, kas zem biksēm ar dupsi. Bija vēl pampers tai dienā. Izskatās viss ok. Nopriecājos, laikam pampers no zobiem pasargājis. Samīļoju, ejam prom, pēc maza gabaliņa apsēdinu bērnu sakārtot drēbes un pamanu biksēs caurumiņu, skatos, kas tad tas - uz kājas milzīgs zilums un tāda kā gara skrāpējuma brūce. Līdz šim nesaprotu, kas notika, jo situāciju redzēju no sāna, redzēju tikai to suni, kas ķerās pie dibena, vēl otrs bija sānā, bet man šķita, ka tas tikai stāv.
Stiepu bērnu uz viesnīcu, saucam ātro palīdzību no recepcijas, tur neviens pat nevarēja pateikt, ka traumpunkts atrodas pavisam netālu - nav nekādi ātrie jāsauc. Gaidam stundu, beidzot atbrauc ātrie, vedīs uz slimnīcu. Mašīna kā no padomju laikiem, iekšā, braucot pa ceļu viss brakšķ un krakšķ. Tiekam slimnīcā, ārsts apskata, iztaujā un paziņo, ka pret trakumsērgu nešpricēs. Ja var novērot suņus, tad tas ir jādara, ja 10 dienu laikā ar tiem viss ok, tad nekas nav jāšpricē. Nogaidām pārsiešanu koridorā, braucam ar taksi mājās. Miera man nav un zvanu uz Latviju. Mums, protams, prakse, ka steidzami jāpotē pret trakumsērgu. Nākošā dienā runājam ar taksistu Aleksandru, lai ved uz citu slimnīcu, poti vajag! Tajā slimnīcā situācija tāda pati - jāvēro dzīvnieks, bet jāpotē pret stingumkrampjiem. Ok, braucam uz slimnīcu nr.3, kur tās vadītāja sazinās ar Infektoloģijas slimnīcas vadītāju un izlemj, kādu poti pret stingumkrampjiem potēt. Nākošā dienā dodamies pirkt vakcīnu un potēt bērnu. Paralēli tam vīrs katru dienu dodas uz parku un meklē suņus. Vaina nav liela un brūce dzīst diezgan labi. Nomierinos, kad vīrs satiek sievieti, kura parkā baro suņus un viņa saka, ka suņi ir potēti pret trakumsērgu un kastrēti. Lieki teikt, ka turpmāk visiem suņiem gājām apkārt ar lielu līkumu un bailēm. Atbraucot uz Latviju, pēc divām nedēļām uzcēlās temperatūra, protams, ka esmu iedzīvojusies sirmos matos, un bailes joprojām ir, jo LV vairs neko izdarīt nevarēja. Potēt bija par vēlu pret trakumsērgu, vienīgi ārsti minēja, ka rēta neizskatoties pēc suņu koduma, bet skrāpējuma. Iespējams, ka otrs suns ieskrāpēja ar ķepu.
Domas, kādēļ nepierunāju vīru nākt līdzi, kādēļ gāju, ja bijām tikai divas, kādēļ nedarīju tā vai šā, protams, galvā ir. Bet tas vairs neko nemaina.  Varu tikai brīdināt visas mammas - turiet Odesā bērnus pie rokas, jebkurā gadījumā, pat ja gribas ļaut bērnam nedaudz brīvību. Mēs nevaram prognozēt savu bērnu uzvedību, nevaram paredzēt situācijas, kā kurš suns noreaģēs, vislabāk vienkārši iet pāri ielai, ja tai pusē guļ suņi.
 Tagad gan lasīju internetā, ka tos suņus sāks izķert - gan dēļ bailēm no trakumsērgas, gan drošības dēļ.

Ļoti ceru,ka mums šis negadījums atstās tikai izbīli. Vismuļķīgākais ir tas, ka var sargāt bērnu kā grib, tomēr tā vai tā kaut kas atgadās.

!!!Ja nu tomēr kaut kas noiet greizi, rēķinieties, ka Odesā neviens par ārzemniekiem ar apdrošināšanu nepriecājas, visefektīvāk strādā kukuļu sistēma un pazīšanās. Ideāls izpalīgs ir Aleksandrs, šoferis no Nemo. Bez viņa būtu bijuši kā bez rokām - ar viņa kontaktiem atvērās visas durvis, un, protams, ar mūsu naudas maku. 

 Joprojām nezinu,vai pareizi izdarīju, ka piekritu viņu sistēmai vērot to suni, nevis par visām varām censties kaut kā tomēr uzstāt uz pretrakumsērgas potēm, kuras, kā ārsti tur apgalvoja, esot nesamaksājami dārgas. Ukrainā ārstiem uzskats, ka tā ir liela slodze bērna organismam, kuru bez ļoti neatliekamas situācijas nav jānodara. Mājas pārbraucot un lasot netu, atradu info, ka Ukrainā trūkstot šādas potes, esot arī ar trakumsērgu saslimuši cilvēki. Lieki teikt, ka tas liek bailēs sastingt. Kaut arī suņi esot it kā potēti. Tajā dienā slimnīcā bija vēl 2 suņu sakosti bērni...

Vēlāk uzzināju, ka suņi uzbrukuši vēl vienai sievietei no Latvijas, tikai citā rajonā...

Bezglutēna/bezkazeīna diēta- pirmā nedēļa

Izrokoties cauri internetam, tiešām esmu iedvesmota vismaz izmēģināt šo diētu ilgāku laika posmu, jo pašlaik šī ir lētākā no dārgajām alternatīvām.
Tātad - kā mums iet. Uzsākot šo diētu ir skaidri jāsaprot - tas būs dārgi, laikietilpīgi, grūti un varbūt nedos rezultātus, kā arī vismaz pirmās 10 dienas var būt veselības pasliktināties, jo organismam sāk pietrūkt "indīgās" vielas, rodas "lomkas",pārējiem ģimenes locekļiem būs jāapspiež savas vajadzības ēst bulkas un dzert jogurtus bērna priekšā, kā arī vairs nebūs bulciņa pa ceļam mājās vai ieskriešana Makdonaldā ar draugiem. iespējams, būs jāiegādājas mājās jaunas pannas un katli, maizes dēlīši, nazis tikai bērnam, lai nesaskaras ar aizliegto vielu saturošajiem ēdieniem.
Mums savu izvēli bija izdarīt vieglāk, jo Elīzai arī līdz šim ēdiens tika gatavots atsevišķi no bioloģiskās produkcijas, tomēr našķēties pie "lielo"ēdieniem tāpat tika. Visvairāk domāju-kā viņa iztiks bez siera un biezpiena sieriņa Kārums.
Tā kā Odesā sanāca piespiedu bezpiena diēta, jo pirmajā nedēļā sāpēja vēders un bija problēmas ar caureju, nedevu ne sierus, ne jogurtus un bērns izdzīvoja:).
Tad nu pagājušajā nedēļā devāmies ar vīru uz bioveikalu iepirkt jauno pārtiku. Pirmajā reizē jau 50 ls aizkūpēja veikala kasē kā nebijuši. Domāju, ka sākums ir tieši visgrūtākais arī finansiāli, īpaši, ka pēc Odesas esam iebraukuši mīnusos, bet nu negribējās diētu atlikt, lai nepazūd entuziasms.
Nopirkām makaronus, auzu pārslas, brokastu pārslas, maizes miltus, raugu, mandeļu pienu, dārzeņus, biogaļu un dažus atļautos našķus. Omai tika nodotas instrukcijas, ko Elīza tagad drīkst ēst, ko nē. pati ķēros pie bezglutēna un bezkazeīna maizes cepšanas. Cepu vispār maizi kā tādu 1x dzīvē un tā bija tik īpaša sajūta-  tāda kā pieskaršanās senatnei - sieviete cep maizi savai ģimenei! Galvenais, ka vīram arī šī maize garšoja un sanāca ļoti laba, piebēru miltu maisījumam vēl sēkliņas. Šodien cepšu otru porciju! Maizīti cepu parastajā gāzes plītī maizes cepamajās formiņās uzreiz 2gab.
Pa šo laiku esmu pagatavojusi avokado smēriņu, zemesriekstu sviestu, tomātu mērci, humusu, zemeņu un rīsu piena kokteili un vakar centos pagatavot sieru no Indijas riekstiem. Garša siera masai izcila, tikai nav pilnīgi cietā siera tekstūra, toties internetā atradu lielisku fotoblogu ar burvīgām siera receptēm:

http://butyesidoeatpotatoes.blogspot.com/2012/11/more-cheese-making-vegan-pepper-jack.html

http://butyesidoeatpotatoes.blogspot.com/2012/10/adventures-in-vegan-cheese-making-part.html

http://butyesidoeatpotatoes.blogspot.com/2013/01/adventures-in-vegan-cheesemaking-vegan.html

Noteikti izmēģināšu, kad saņemšu algu :D
Tāpat plānoju gatavot gan biezpienu, gan jogurtu, kam var pievienot gan kalciju, gan arī prebiotiķus. Ja pērk gatavo jogurta kultūru bioveikalos, "mākslīgais"jogurts būs ar visām labajām īpašībām, kādas ir parastajiem veikala jogurtiem, izņemot to, ka nesaturēs kazeīnu, krāsvielas un konservantus.

Lielisks ir šis blogs latviešu valodā

http://manasreceptes.blogspot.com/2007/06/sojas-piens-biezpiens-tofu-siers-un.html.

Ziniet, un ir pirmie rezultāti šai diētai - Elīza vairs nestaigā apkārt ar bumbai līdzīgu vēderu! beidzot bērnam ir normāls puncis un bikses krīt nost :D Gaisīšu tās 10 pārejas dienas un tad jau varbūt parādīsies arī kādas pirmās pozitīvās lietas!

Odesa 2013 - delfīnterapija 1. daļa

Tā, beidzot esmu saņēmusies uzrakstīt, kā tad mums gāja šogad!
Pēc sagatavošanās darbiem, kuros tika iepirkta sausā pārtika (zupas, putras, tējas, kafijas, cepumi, končas utt.), sameklētas līdzi ņemamās drēbes, pēc pagājuša gada pieredzes - tikai plānās, un iegādāti suvenīri treneriem un terapeitiem, sākām kārtot koferus, reģistrējāmies internetā lidojumam un gaidījām izlidošanas dienu. Līdzi kā izklaide tika ņemts arī planšetdators ar WiFi , jo viesnīcā ir pieejams internets bez maksas.
Lidostā lielas rindas nododot somas nebija, ātri tikām cauri arī muitai un kādu laiku Elīza uzkavējās bērnu laukumiņā, kas tagad ir izveidots lidostā. Ļoti jauki! Protams, varēja jau tur izvietot mantiņas, kuras nevar saplēst vai aiznest līdzi, bet nu vismaz tagad ir vietiņa, kur bērniem nedaudz paspēlēties. Lielākā rinda bija dodoties jau lidostas teritorijā uz saviem "geitiem". Kad tikām aiz pēdējās pārbaudes, ārpusē jau gaidīja busiņš un mūs žūžināja uz lidmašīnu. Aizlidojām bez starpgadījumiem, Elīza , kā jau gaidīts, aizmiga. Ukrainā atkal priekšā gara rinda, īpaši neviens ar bērnu nepalaiž, Elīza kļūst nervoza, taču nav arī pārāk traki un drīz jau esam pie koferiem un dodamies sagaidīt savu transfēru.
Līdz viesnīcai tiekam lieliski, Elīza nesatraucas, taču tur mūs gaida pārsteigums - esam istabā bez balkona ar skatu uz delfīnšovu, kaut es īpaši piekodināju, ka tāda istaba mums neder. Nākas gaidīt rītu, kad būs administrators un varēs kaut ko mainīt. Somas neizkrāmēju, dodamies gulēt, nedaudz pārsteigti par samērā vēso nakts gaisu Odesā.
Nākamajā dienā mums jau paredzēta delfīnterapijas nodarbība. No rīta tiekam skaidrībā ar istabu - mums paredzētajai esot salūzušas durvis. Par laimi, rodas iespēja mūs pārvietot istabā ar balkonu un skatu uz jūru. Nu jau dzīve šķiet pavisam laba! Pirmā nodarbībā Elīza jau ļoti priecājas, ka tikusi pie saviem draugiem - delfīniem, nevar dabūt ārā no baseina, man šķiet, ja viņai ļautu, viņa pavadītu visu dienu kopā ar delfīniem baseinā!
Dodamies pastaigāties, izrādu vīram apkārtni un iepazīstamies ar jaunumiem piekrastes remontā - pie viesnīcas ir pabeigti āra darbi, taču joprojām darbojas tikai viens viesnīcas spārns, lielākā daļa tiek vēl celta, kā arī izrādās, ka arī āra darbi vēl tikai procesā - kaut pa lielam viss izskatās skaisti un jauki, tomēr gadās, ka urbji rūc arī pa naktīm.
Laika apstākļi ir daudz vēsāki kā pagājušajā gadā - gadās dienas, kad līst lietus kā spaiņiem, pērkons un zibens, ir dienas, kad ir diezgan karsts, citās atkal tāda normāla Latvijas vasara. Jauki, jo Elīza arī jūtas daudz labāk, labprātāk dodas ārā no istabas.
Noskaidrojam savu plānoto rehabilitācijas plānu, proti, delfīnterapija, masāža un lāzerstimulācija runai, kā arī veiksim injekcijas vietējā slimnīcā smadzeņu stimulēšanai. Laiki delfīniņiem saplānoti tā, kā es to iepriekš lūdzu, ņemot vērā Elīzas gulēšanas režīmu, citas nodarbības jāpielāgo, tomēr gulēšanu neviena netraucē.
Šajā gadā  var salīdzināt ar iepriekšējo un novērot progresu, kāds ir Elīzai. Šogad nejutos tā, ka gribētos lai katra diena ir pēdējā un gaidītu, lai ātrāk tiktu mājās. Varēju pat izbaudīt to, ka man ir atvaļinājums, nav jāstrādā un varu pavadīt laiku ar ģimeni.Protams, arī šī reize bija tāla no klasiska atvaļinājuma, un ne pat tādēļ, ka tā tomēr bija terapija, bet tādēļ, ka mūsu autiskās iezīmes jau pazudušas nekur nav, taču tās noteikti ir mazinājušas.
Pirms brauciena mājās arī sagatavoju kartiņas, kas attiecās uz braucienu, lai varētu katru dienu sagatavot dienas plānu, paņēmām līdzi arī kartiņas komunikācijai, piemēram, ēdiena izvēlei, tomēr tās Elīzu īpaši neinteresēja. caur ikdienas režīma kartiņām varējām šo to sarunāt, tas bija noderīgi!
Tā kā šogad Elīza izrādīja interesi par izklaidēm, kas domātas bērniem, tad mums bija iespēja izmēģināt tādas lietas, ko mana meita nekad dzīvē nebija mēģinājusi(gribējusi mēģināt), proti - lēkāšana pa gumijas atrakcijām, braukšana ar elektromobīli, lunaparka apciemojums, noskatījāmies delfīnšovu klātienē (pagājušo gad aizbēga Elis prom jau pēc pāris minūtēm), pāris reizes bijām pludmalē nenodarot nevienam nekādu skādi, daudz pastaigājāmies, Elīza izklaidējās viesnīcas baseinā un burbuļvannā, kā arī vienkārši mierīgi sēdēja viesnīcas istabiņā un izklaidēja sevi, ja bijām pārāk noguruši kaut kur doties.

Pirmo nedēļu mēs Odesā bijām vieni un risinājām problēmu, kas radās necerēti, bet otrajā jau atbrauca mūsu draugi no Latvijas, Elīzai draugs, un tad jau kļuva daudz jautrāk!
Nākošajā daļā pastāstīšu par mūsu starpgadījumiem un ķibelēm.

Bezkazeīna un bezglutēna diēta

Jau ilgu laiku, tāpat kā daudzas mammas, arī es esmu dzirdējusi un domājusi par bezkazeīna un bezglutēna diētu, līdz to uzsvēra arī Odesā sastaptās māmiņas un neiroloģe. Beigu beigās sāku lasīt un jā, šķiet esmu izšķīrusies par soli, lai no mūsu ēdienkartes pazustu iemīļotais siers, biezpiens, jogurts. Kā to aizstāt, nezinu, bet ceru,ka problēmu nebūs, jo Odesā 2 nedēļas nodzīvojām gandrīz bez siera,ar nedaudz jogurtu un vispār bez biezpiena. Un bija ļoti OK.
Tad nu ielikšu dažus linkus palasīties tiem, kuri lasa vāciski - http://members.inode.at/t.strasser/tina.htm
http://www.zentrum-der-gesundheit.de/volksdrogen-milch-und-weizen-ia.html
http://www.ohne-weizen-milch-ei.de/.

Galvenokārt, lai mazinātu hiperaktivitāti un agresiju, kā arī lai sekmētu valodas atīsitību, šodien pat runāšu ar galveno pavāru - mammu par izmaiņu ieviešanu un pastāstīšu, kā mums veicas. Tagadējais mērķis ir 1. gads!

Delfīnterapija Odesā - panākumi gada laikā

Esam atgriezušies no Odesas, kur pabijām šogad jūnija vidū. Iesākumā vēlējos uzrakstīt nevis tieši par to, kas tur ir jauns, kas mainījies, bet gan tieši par to, kādi sasniegumi ir Elīzas attīstībā šī gada laikā pēc Odesas.
Pagājušo jūliju, Odesā Elīza izgāja 10 delfīnterapijas nodarbību kursu, masāžu un runas stimulācijas procedūras, kā arī lietoja zāles smadzeņu attīstībai. Šis bija, kā jau rakstīju, grūts laiks un sagatavojos arī šogad, kad Odesa būs diezgan liels murgs, taču, nezinu kam pateicoties, iespējams, ka visam kopā, tieši Odesā sapratu, cik ļoti pa gadu Elīza ir mainījusies. Tātad, uzskaitīšu mūsu panākumus, jo gribas jau arī, lai cilvēki, pateicoties kuru ziedojumiem, turp atkal aizbraucām, varētu priecāties, ka viņu naudiņa nav zemē nomesta!
1) Elīza Odesā aizbraucot jau iemācījās kāpt pa kāpnēm augšā, pārmaiņus liekot kājas. Tagad šī prasme ir labi nostiprinājusies, var kāpt pa kāpnēm neturoties.
2) Odesā sāka iet uz podiņa. Tagad pati prasās uz poda vai vispār pati aiziet un nokārtojas. Atšķir lielās darīšanas no mazajām, prasa, ja gribas lielās darīšanas - sakot: kaka. Arī "balodīša palaišanu" piefiksē:)
3) Sāka izrādīt interesi par ģērbšanos, pati cenšas noģērbties un apģērbties, pagaidām, vēl ar palīdzību, bet interesē un grib.
4) Kļuvusi ļoti mīļa pret ģimenes locekļiem - dod bučas, apskaujas, grib samīļot, patīk, ja dod bučas viņai. Dod bučas rotaļlietām. Šogad Odesā rotaļu laukumā spontāni apskāva un gribēja nobučot meitenīti, ar kuru bija spēlējusies kopā iepriekšējā dienā.
5) Pēc Odesas iemācījās šūpoties pati. Nu jau kāpj šūpolēs pati un arī izkāpj.
6) Iemācījās braukt ar trīsriteni, tagad brauc ar visu, kas kustas:) Protams, divritenim ir palīgriteņi.
7) Iesāka lēkāt.
8) Uz Odesu aizbraucām ar vārdu krājumu - mamma. Gada laikā ir apgūti apmēram 25 vārdi (skaitu arī vārda pirmās zilbes un vārdus, kas tomēr nav pilnīgi skaidri izrunāti, kā arī izbrīna skaņas kā ai, ui, pē) un plus vēl vairākus žestus.Odesā iemācījās tagad atkal jaunu vārdu - kūka:)
9) Palielinājusies spēja koncentrēties - sāk interesēt multfilmas, tv pārraides-skatās īpaši par dzīvniekiem. Ir izteikusies, ka vēlas kļūt par veterinārārsti.
10) Attīstās iztēle - spēlē lomu spēles, rūpējas par rotaļu dzīvniekiem un lellēm. Pēc 2x Odesā mājās norāva no puķēm lapiņas, salika katliņā un "vārīja"zupu uz savas rotaļu virtuves.
11) Sākusi dungot melodijas, ko mācās bērnudārzā.
12) Aktīvi grib palīdzēt mājas darbos.
13) Ir iemācījusies gandrīz visa alfabēta burtus, mācās ciparus. Interesē attīstošās spēles.
14) Parādās vēlme komunicēt un rotaļāties ar citiem bērniem. Nedara vairs tiem pāri.
15) Samazinājušās bailes no nezināmā.
16) Parādījās pirmie zīmējumi ar nozīmi.
17) Iemācījās pareizi plēst papīru.
18) Grib rūpēties arī par pieaugušajiem, dalās.
19) Pati ierosina spēlēt spēles, kas apgūtas pie psihologa.
20) Samazinājušas agresijas lēkmes un histērijas lēkmes.
21) Šogad Odesā gan lēkājām pa piepūšamajām atrakcijām, gan braucām ar elektroniskajām mašīnītēm, gan normāli pārvietojāmies ar sabiedrisko transportu, gājām pastaigāties bez lieliem excesiem,  gājām uz Lunaparku, mierīgi pavadījām neilgu laiku pludmalē, labprāt pavadīja laiku baseinā un burbuļvannā kopā ar citiem bērniem, spēja samērā mierīgi gaidīt ilgāku laiku, spēj ilgāk nodarbināt pati sevi, var sarunāt lietu secību (vispirms tas, tad tas), nogājām lielus gabalus ar kājām, varējām pat pasēdēt restorānā un ļoti ātri apēst kūku un izdzert kafiju:), uztaisīt EEG bez narkozes, noskatīties visu delfīnšovu ar lielu sajūsmu.

Noteikti kaut ko būšu aizmirsusi, taču patiesi, ja likās, ka pagājušo gadu esmu aizbraukusi ar bēbi un nespēju sagaidīt, kad murgs beigsies, tad tagad bija sajūta, ka esam ar lielu meiteni. Protams, tas nenozīmē, ka nebija gŗuti un problēmas, taču to nevar salīdzināt ar pagājušo gadu! Tā, ka es laikam jau esmu Odesas fans un skatos arī uz citām rehabilitācijas iespējam, piemēram Krievijā.
p.s. Gan jau, ka kaut ko vēl piemirsu sarakstā:)

Ko darīt ar košanu rokās - roku aizsargi

Sākot aktīvo velobraucējas un velokarta braucējas karjeru, kā arī iegādājoties skrituļslidas, skaidra lieta, ka nepieciešama arī ķivere un aizsargi rokām un kājām. Tā nu nejauši atklājām lietu, kas atrisināja mūsu autoagresijas lēkmes, proti, ne jau likvidēja košanu rokās, bet pasargāja rokas no asajiem zobiņiem! Proti  - plaukstu aizsargi, kas domāti skrituļotājiem. Ideāls līdzeklis! Uzliec uz rokām, un kod, cik gribi! Viens uzrocis jau ir sagrauzts. Katrā ziņā, asiņainās rokas tagad būs pagātne. Protams, jā, jārisina arī problēma, kādēļ kož, taču bieži vien tas ir tik spontāni, ka līdz tikai šie lieliskie roku aizsargi!

Bez tam tie arī izskatās stilīgi:D Viens zēns pat Odesā teica - es arī tādus gribu:)

Izpriecas vasarā -divritenis un velokarts

Sākoties siltajam laikam, pamanīju, ka meita pa ziemu ir pamanījusies pāraugt trīsriteni. Tas tad nu tika nogādāts trīsritenis laukos un ss.lv atrasts lielisks divritenis ar palīgritentiņiem. Nemaz neticēju, bet jau iemēģinot jauno ieguvumu, meita droši turējās divritenim mugurā un brauca bez palīdzības. Prasmes ar laiku uzlabojās un nu jau "dragā"tādā ātrumā, ka nevaru noķert:)
Pirmās reizes ejot ārā, nespēju tam noticēt, ka mana meita jau tik liela, ka brauc ar divriteni, stūrē, nokāpj, uzkāpj, fantastiski! Galvā nespēja salikties fakts - vai tiešām šī ir tā pati meitene, kuru pirms vairākiem gadiem stutēju pie ratiņiem asarās acīs un neticēju,ka viņa kādreiz spēs patstāvīgi pati iet?
Pēc divriteņa pirkuma sekoja problēma Rimi, kur sākās piedāvājumā velokarti. Tādā tirdzniecības zāles vidū Elis bija iekšā un nu tik braukt. Ilgu laiku domāju, vajag vai nevajag pirkt, tomēr, pat lietoti bija ļoti dārgi. Kamēr uzdūros uz sludinājumu par jaunu, rozā ar baltu velokartu no Anglijas par tikai 35 ls! Aizbraucām apskatīties un bija skaidrs - tas mums būs! Nu Elis rullē pa rajonu ar savu velokartu un divriteni! Tādu velokartu mūsu rajonā nevienam neesmu redzējusi, visi skatās un brīnās:) Taču mana ralliste ir no laimes septītajās debesīs.

Pavasaris nāk ar Leļļu teātri

Pavasaris nāk ar savām pavasara krīzēm un labajām lietām. Taču, kad ziemas tuntulēšanās aiz muguras, jāsāk padomāt arī par izklaides pasākumiem, gripa arī vairs nav manīta - tad tik uz priekšu! Nolēmu 2x doties ar meitu uz Leļļu teātri. Pirmā reize bija diezgan neveiksmīga, jo izturējām tikai pirmo cēlienu. Šoreiz esam lielākas, cerams, izdosies!
Neveiksmīgi ierodamies teātrī krietni pirms izrādes sākšanās. Tam ir sliktās puses, jo Eli jau nogurst un sāk kašķēties, apnīk gaidīt. Kaut arī agrajai ierašanās bija savs labums - nav jāspaidās pa garderobi un var kafejnīcā , nestāvot rindu, tikt pie labumiem, jo kā gan lai tos aizliedz, ja stāv deguna priekšā? Cenas lielas, taču, tiekam pie kokteiļa un kūciņas, no kuras tiek noēsts dekorējums un pārējo varu ēst pati.
Esmu sagatavojusi līdzi žāvētos augļus un riekstus, lai ir izrādes laikā ko uzraust un nav stress. Nosēžamies maliņā, lai tiekam prom, ja gadās kāds kreņķis. Mazajā zālē ir ļoti karsts, tas jāņem vērā ejot nākošreiz - jāvelk plānas drēbes. Pirmā izrādes daļa pagūst nokaitināt ar aktieru stāstījumu par to, kā jāuzvedas izrādē. Tā kā pārsvarā publiku veido mazuļi sākot no 2 gadu vecuma, to varēja aiztaupīt:) Pagūstam vēl aizdoties uz labierīcībām un kad esam atpakaļ, skatīšanās var sākties. Sanāk misēklis ar specefektiem - tiek imitēts pērkons, Elīza traki nobīstas, grib iet prom, kādu laiku sēž uz grīdas. par laimi izdodas nomierināties un izturam cēlienu līdz galam. Starpbrīdī tiekam ātri ārā no zāles, atkal pie kafejnīcas, bet šoreiz ir tikai gribēšana, bet nav varēšana - man jāapēd un jāizdzer meitas sagribētais:)
Starpbrīdis tiek pārciests diezgan grūti, Eli pamanās rāpot pa zemi, kas nav diez ko emocionāli sagremojami no manas puses, jo tomēr liela. Neviens 5gadnieks apkārt nerāpoja un nekašķējās, ka kāds bērns apsēžas šūpoties uz šūpuļzirdziņa, kas novietots blakus telpā, kur ir vitrīnās izstādītas arī lelles. Pastaigājam pa pirmo stāvu, apskatām izstādi, gleznas un sākas otrs cēliens. Šis ir muzikālāks, darbojas sunītis, kaķītis, pazīstami un tuvi tēli un meita aizraujas. Šķiet, ka otrs cēliens ir arī īsāks. Šim jau tiek aktīvi dzīvots līdzi un beigās aplaudēts.
Dodoties prom, koridorā sagaida meitene, kura katram bērnam izdala šokolādes sieriņus! Jauki!
Kopumā rezumējot, jāsaka, ka jāierodas neilgi pirms sākuma, jāņem līdzi našķi nervu nomierināšanai, jāģērbj plānas drēbes un jābūt gatavam arī uz kaunpilniem momentiem:) bet nu domāju, ka būs sliktāk, taču nebija! Darbinieki neko neaizrādīja, cilvēki arī nē. redzēju māmiņu ar meitenīti, kurai ir Dauna sindroms, nopriecājos, ka īpašo bērnu māmiņas saņemas un dodas ārā no mājām, sabiedrībā un vismaz konkrētajā gadījumā, apkārtējie neizrādīja nekā, ka mūsu meitenes kaut kā atšķirtos.
Šonedēļ ejam uz izrādi lielajā zālē, redzēs, kā būs tur!

Runāt vai komunicēt?

Pēdējā laikā aizdomājos, lasot forumus un runājot ar mammām, par to, cik svarīga ir bērna spēja fiziski runāt, un cik svarīga ir spēja komunicēt, pastāstīt jebkādā veidā par savām vēlmēm un būt saprastam.
Man pašai šī atklāsme, ka vissvarīgākā ir komunikācija, nevis fiziskā runāšana nenāca viegli un ātri.
Tā kā mana meita mazā vecumā nekādi nekomunicēja, ne norādīja ar roku, ne teica jā/nē, ne māja ar galvu, viss bija jāuzmin un jāpārbauda iedodot.
Protams, viņa nevarēja pastāstīt, kā jūtās, ko darīja vakar, ko grib darīt rīt un tagad. Vēl pirms viņa iemācījās staigāt, viņa pievērsa sev uzmanību sitot galvu pret ratiņu muguriņu. tas bija baiss periods, aiz galvas tika likts spilvens, centāmies visādi uzminēt bērna vēlmes. Tad pamazām meita iemācījās norādīt uz lietām, kuras gribēja. Pamazām galvas dauzīšana palika pagātnē. Uzzināju par iespēju komunicēt ar kartiņām, bet tas man likās smieklīgi - bērns taču visu saprot, kartiņu burza, met prom, negrib, kāda no tām jēga. Tā nu to atmetu. Vēl ap starpu izmēģināju rakstīt jā/nē uz lapas un ar bērna roku vadīt, lai sagaidītu atbildi, taču tas arī nestrādāja. Ne uz kādu jā vai nē Elis nenorādīja.
Gāja laiks, runa nebija bet es tikai nospraudu sev mērķus, ka runās tik gados, tik gados, tik gados. Protams, fonā visu laiku tika bērns vests uz dažādām nodarbībām, lietoti smadzeņu attīstošie vitamīni, preparāti. Attīstība viennozīmīgi notika, taču runa neraisījās. tad, beidzot, četru gadu vecumā parādījās atkal vārds - mamma. Urrā! Vasarā aizbraucām uz delfīnterapiju, biju jau iemācījusies atšifrēt bērna vēlmes, varēja parādīt jā un nē ar žestiem purinot galvu, pati izmantoja dažus pašas izdomātus žestus ikdienā.
Palēnām nokļuvu pie secinājuma, ka mums vajag komunikāciju, ne tikai lai var parādīt uz maizi, kad grib ēst, vai uz tējkannu, ja grib dzert. Es gribu zināt, ko grib tieši ēst, ko dzert, kā gāja bērnudārzā, no kā bail, kas grib būt, kad izaugs liela. Tam nepieciešama runa, vai ne? Tomēr, ne obligāti.
Galvenais vecākiem ir pārvarēt šo savu iekšējo barjeru - gan jau runās, gan jau iemācīsies, es pagaidīšu, izmantošu attīstošās nodarbības...
Tomēr arī šajā laikā bērns taču grib runāt! Tā, kā vien viņš māk!
Ne mirkli nenožēloju, ka izveidoju savai meitai kartiņu komunicēšanas sistēmu, iegādājos iPad, sāku mācīt zīmju valodu. Visas šīs metodes noteikti nekavēs fiziskās valodas parādīšanos, ja tā ir iespējama, tieši otrādi, veicinās tās rašanos, jo bērnam radīsies galvā priekšstats par to, ka lai kaut ko dabūtu, ir jālūdz, jāveido "teikumi". Nē, nav viegli sev atzīt - varbūt mans bērns nekad nerunās tā kā citi bērni. bet arī tas ir OK! es to pieņemu, esmu uz to gatavs un kad tāds es esmu, es domāšu tālāk, ko darīt, lai mans bērns vispār varētu "runāt". Un ticiet man, tagad iespējas ir TIK daudz, vajag tikai rakt!
Un nokaut albatrosus savā galvā, beigt atzīmēt savā iedomātā laika līnijā arvien jaunus punktus, kuros taču noteikti sāks runāt! beigt raut bērnus uz visām ārzemēm, lai tikai kaut kas notiktu. Jā, to vajag darīt un es arī to daru, bet paralēli ir jārada sistēma, kā bērns var sazināties. nav jāieciklējas tikai uz - ko darīt, lai iemācītu runāt? To ir jāpārformulē uz  - ko darīt, lai iemācītu komunicēt, sazināties?
Un kas tad notiks, ja tiks izveidota kartīšu sistēma, bet pēc gada bērns sāks runāt? Lieliski, ielieciet cālī sludinājumu, ka gatavu kartiņu komplektu nododat citam!
Lai cik tas arī nebūtu paradoksāli, tajā brīdī, kad es sevī palaidu vaļā šīs bailes un vēlmi iemācīt runāt, bet sāku aktīvi attīstīt veidu kā sazināties, manai meitai arī sāka veidoties pirmie runātie vārdi! Viņa sāka interesēties par burtiem, to izrunu, sāka izrunāt atsevišķas skaņas, tad likt tās kopā. Joprojām izmantojam visu - žestus pārsvarā, jo datoru staipīt ārā negribu, kartiņas, datoru, skaņas un nu jau pirmos vārdiņus!
Un pateicoties šai alternatīvajai komunikācijai es zinu, ka mana meita grib ēst maizi, nevis vienkārši ēst, grib dzert sulu, nevis vienkārši dzert, vakariņās grib makaronus, paslaucīt istabu ar slotu, ka ir dusmīga utt. Jā, Elim ir ļoti lieliska pantomīmas spēja un viņa ļoti labi sazinās ar žestiem, tādēļ arī šim bubulim esmu pakāpusi un tos izmantojam nu jau apzināti.
Ar šo visu gribu teikt - nevajag iespringt uz RUNĀŠANU tā, kā mēs visi to saprotam, jo runāt var TIK daudz veidos! Un neviens nav sliktāks par runātu vārdu, kas izskan no mutes!

Suņu terapija

Nu beidzot esam pabijuši uz pirmo nodarbību suņu terapijā un varu pastāstīt, kā šis process notika mums. Pirmkārt jau par suņu terapiju aizdomājos noskatoties filmu par autisku bērnu, kur suns pavēra viņam pilnīgi citus attīstības apvāršņus. Sāku interesēties, kur Rīgā notiek suņu terapija. Kad meita vēl gāja iepriekšējā b/d, tad tur sunīši nāca uz grupiņu, bērni ar tiem spēlējās, taču individuāla pieredze nebija.
Atradu internetā pāris telefonus un sazvanījos ar treneri. Viņa lūdz uz e-pastu atsūtīt īstu problēmas izklāstu un teica izlems, vai var palīdzēt. Uzrakstīju e-pastu un trenere Vlada atsaucās, kā arī jau ierosināja lietas, pie kurām varētu strādāt, taču viņai bija viens noteikums - jātiekas ar bērna ārstējošo ārstu. No sākuma domāju, ka nu jau process izgāzies, kurš ārsts gribēs sadarboties. Uzrunāju psihiatri, viņa it kā nē neteica, bet nebija arī sajūsmā. Viņu atmetu un uzrunāju ģimenes ārsti, kas, man par brīnumu, ļoti atsaucīgi piekrita.
Ilgs laiks pagāja, kamēr atradām laiku, kad satikties. tad Elis saslima, tad Vlada nebija Latvijā, tad vēl kas. Tad nu beidzot norunājām tikšanos ar ģimenes ārsti, kura, atkal man par brīnumu, sniedza trenerei tiešām labu manas meitas novērojumu un ieteica sfēras, uz kurām būtu jāstrādā.
Tad nu pagājušajā piektdienā devāmies cauri visai Rīgai, aiz t/c Dole, kur parkā satikāmies ar Vladu un viņas diviem melnbaltajiem, burvīgajiem borderkollijiem. Suņi ir speciāli apmācīti un sertificēti. Sākumā Elīza tikai apskatīja suņus un nedaudz paglaudīja. Viņai bija ļoti slikts garastāvoklis un gribējās visu laiku kašķēties. No sākuma suņi skraidīja pēc kociņa, tad tika izvilkta bumbiņa, ko Elis arī labprāt meta prom un suns nesa atpakaļ. Tā nedaudz viņi paspēlējās. Nākošais uzdevums bija mest bumbiņu ar tādu kā garu karoti, tas bija pagrūti, jo bumbiņa "karotē" bija jāiestiprina, tad jāatvēzējas un jāmet.
Nākošais uzdevums bija sunīšu barošana ar suņu barību, kuru jāņem bija ar karotīti, bet nu to darīju es, jo Elīza jau galīgi neko negribēja. Sajūsmu izraisīja tas, ka suns vārtijās:)
tad devāmies pašūpoties, jo pirmā nodarbība notika parkā, un tad sunīši mūs pavadīja līdz mašīnai un Elīza nedaudz paveda suni pie pavadas.
Visumā nodarbību vērtēju pozitīvi, jo kontakts ar suni tika nodibināts, neliela iniciatīva no pašas arī bija.
Gaidīsim, kāds būs rezultāts turpmāk!

Burti, burtiņi

Kā iemācīt bērnam burtus? Ir ļoti daudz metodes, kā tieši uzsākt bērnam burtiņu mācību, taču es pa Lieldienām konstatēju, ka mana meita ir apguvusi gandrīz visus burtus pašmācības ceļā, izmantojot aplikāciju iPad - Ābece HD. Tā ir interaktīva ābece latviešu valodā, kur uzspiežot uz dažādām attēla daļām bērnam atskaņo attiecīgo burtu un dažādus citus vārdus, kuri sākās ar šo burtu. Ierunājis ir arī bērns, kas var šķist ļoti saistoši. Mana meita ar šo ābeci spēlējās pati, spaidot burtus un klausoties un šādi pasīvi arī apguva zināšanas. Mājās pie sienas ir arī plakāts - runājošā ābece, tomēr tas interesē mazāk, jo ir diezgan grūti nospiest podziņas pie katra burta, lai atskaņotu tā nosaukumu.

Mācāmies zīmes

Tā nu sanācis, ka atkal ieraksti blogā nav bijuši veselu mūžību. It kā visu laiku kaut kas notiek, kaut ko darām, bet, iespējams, neko tik ievērojamu, lai padalītos ar to ar citiem.
Tā kā sasniedzām manā prātā pēdējo atskaites punktu, proti, piecus gadus, un pēc šīs dzimšanas dienas uz burvju mājiena Elīza runāt nesāka, talkā tika ņemta Go Talk programma, kartiņas un tas, ko esmu jau šeit aprakstījusi. No kā visu laiku vairījos, tās bija zīmes. Pirmkārt, jo šķita, ka bērns taču ar pirkstiem nevarēs izrādīt vārdu burtos, bet es maldījos, jo ir gana daudz zīmju, kur viens vārds ir viens žests ar visu roku, otrkārt - to dara nedzirdīgie, treškārt - nu kā es tā mērkaķošos. Kad biju savā galvā pelikānus apkarojusi par kartiņām, nākošā kārta pienāca pelikāniem par zīmju valodu. Uz to pamudināja arī trekns spēriens pa pēcpusi no vienas logopēdes puses, jo viņa gana nesmalkjūtīgi man to ieteica, tekstā - nepaslinkojiet un pamāciet. nekad neesmu apzināti slinkojusi lietās, kas uz bērnu attiecas, bet tas tā.
Tad nu mājās ķēros klāt pie resursu apzināšanas un atklāju mājas lapu zimjuvaloda.lv
Tur sadaļā videovārdnīca un ikdienā biežāk lietojamie vārdi var atrast žestus iesākumam.
Tagad ir atvērta mājas lapa http://www.spreadthesign.com/.
Elīzai zīmes "pielec"ātri. Tā kā viņa jau iepriekš pati sarunājās ar zīmēm, izdomājot tās pati, kas mistiski ļoti maz atšķīrās no īstajām zīmēm, tātad lietoja tās intuitīvi, tad šis mūsu ceļš ir tikai turpinājums.
kaut gan pirkstiņi un rociņas nav tik veiklas, vai arī saistībā ar koordinācijas problēmām, precīzi parādīt zīmes ir grūti, bet saprast var.
Vakar skatoties reklāmu , attēlā parādīja maizi un ar žestu pateica maize:)
Ar šo gribu iedrošināt vecākus saviem nerunātājiem piedāvāt zīmes, tā ir laba iespēja bērnam "sākt runāt".

Jūrmala ziemā

Iestājies mums tāds kā uzrāviena periods. Varam mierīgi izstaigāt veikalus-  bērns pie rociņas smuki (nu, gandrīz smuki), tas jau ir baigais sasniegums. Nav vairs krišanas zemē un citi joki. Šo nedēļu pat iztikām bez kartiņām un rīcības plāna. Tādēļ izdomāju, laiks saulains, jāaizlaiž līdz Jūrmalai, Jomas ielai, apskatīt aizsalušo jūru un pasēdēt kafejnīcā, kas manai princesei ir svētums.
Ērti novietojām auto pie pašas Dzintaru koncertzāles un, spītējot stiprajam vējam, uzgājām uz aizsalušās jūras. Man gan prieki bija daudz lielāki, Elīzu interesēja tikai tālumā pamanītās šūpoles. Bet nu krustiņu varam atvilkt - uz ledus uzkāpām, bildi uztaisījām. Devāmies šūpoties un pēc tam meklēt kādu vietiņu, kur sasildīties.
Pustukši, protams, smalkie restorāni, kur ne man pa kabatai, ne arī es uzdrošinos vest savu meitu pie klātiem galdiem ar vāzi un galdautu. Vienmēr šķiet, ka, ja bērns sāks klaigāt vai skaļi komunicēt, vai nosviedīs nazi uz grīdas, visi metīsies kaut ko pārmest. Labi, mani tarakāni galvā:)  Lai gan godīgi sakot, arī es negribētu, ka kāds sīcis man taurē ausī, ja es esmu uz smalku iestādījumu atpūsties aizgājusi.
Tad nu meklējām normālas kafejnīcas, ne sušī bārus un restorānus. Mazās ieskrietuves piebāztas līdz malām, kaut kā atmiņā palicis bija, ka pašas Jomas ielas sākumā varēja virtuļus iegādāties, sasolu virtuļus, aizvelku bērnu tādu gabalu, un...še tev! Tur atkal kāds mega smalks restūzis iebliezts. Blakus gan ir kūku veikaliņš, bet arī tur cilvēki 2 kārtās. Diez ko priecīga manējā nav, bet par mega kašķi arī neapmierinājums nepārvēršas. Ejam atpakaļ, jo turpceļā pamanījām čebureku ēstūzi. Tur gan ārā galdiņi un iekštelpa miniatūra ar letes tipa galdiem pie sienas, bet - nekas. Čebureku ēstūzis, kaut paplucis pēc skata, tomēr bija laba izvēle, jo sieviete ēdamo gatavoja turpat uz vietas, kas manai meitai sagādāja jauku laika kavēkli skatoties, kā arī bija ļoti pozitīvi noskaņota, neskatoties, ka Elis jau klusiņām nerunāja.
Uzkodušas savus karstos čeburekus, atlikumu paņēmušas līdzi maisiņā, devāmies uz mašīnu un meita aiz priekiem teciņus vien skrēja - ja vēderā kārums, prāts priecīgāks!
Rezumējums-  ziemā Jūrmala, konkrēti Jomas iela bērniem nedraudzīga. Pat kebabu ieskrietuve vaļā esot tikai vasarā. Protams, ja bērns ir kluss kā pelīte, tad jau var iestūrēt arī kādā smalkākā iestādē, kā arī, ja nauda gana, tomēr žēl, ka visa dzīvība kūsā tikai vasarā. Būtu forši, ja uz ielas tirgotu kā Vācijā karstmaizes ar desu, vai vafeles, kā Francijā un Beļģijā, vai pankūkas. Diemžēl no tā ne miņas.
Katrā ziņā - nelielais izbraukums bija izdevies, kaut arī zinu, ka sasolīt kafejnīcu meitai, esot Jūrmalā, vairs nav prāta darbs!

Kā kārtot asistentu

Manas peripetijas ar asistentu nu jau sāk pieņemt konkrētus apmērus un , nomainoties sociālajam darbiniekam, izrādās, viss ir diezgan vienkārši.

Taču, lai citi izvairītos no iespējamajām ķibelēm, daži ieteikumi.
1) Lai nokārtotu asistenta pakalpojumu sociālajā dienestā (tāda asistenta, kurš pavada no/uz nodarbību), jābūt bērnam vismaz piecus gadus vecam un VDEĀK izziņai par invaliditātes piešķiršanu, kā arī īpašo kopšanu. Šo izziņu ņemam līdzi.
2) Jābūt izziņai no mācību iestādes, ka apmeklē. Vēlams, kuros mēnešos, kuri brīvi.
3) Izziņām no visiem speciālistiem, kurus regulāri apmeklējat - ja tas ir kādā institūcijā, kā slimnīca, poliklīnika, veselības centrs - tad uz viņu veidlapas ar zīmogu. Ja pašnodarbināta persona - visi iespējamie diplomu numuri, pašnodarbinātās personas numuri, personas kodi, reģistrācijas apliecības utt. dokumentu atspoguļojums - par daudz nebūs.
4) Izziņā jānorāda laika posms, kādā bērnam paredzēts saņemt pakalpojumu, piemēram, līdz 2013. gada beigām, cik reizes nedēļā saņem pakalpojumu un var piemetināt arī kādēļ.
5) Izziņa no ģimenes ārsta, ka visi apmeklējamie speciālisti ir nepieciešami un cik ilgi nepieciešams tos apmeklēt.

Vēlams jau mājās sarēķināt, cik stundas nedēļā jums pa dienām tiks iztērētas.
Šajā linkā ļoti labi atrunātas tādas detaļas kā - vai maksā asistentam tikai par ceļā pavadīto laiku, vai arī par laiku, kad bērns tiek gaidīts no nodarbības un citas.

http://www.lm.gov.lv/text/2470

 Nedēļā pienākas arī 10 stundas, ko pavadīt ārpusmājas pasākumiem, par kurām nav jāsniedz atskaite.

Tad nu sarēķinām mājās, cik stundas nedēļā patērēsies un cik katrā dienā, ņemam papīrus un dodamies uz Sociem.

Iespēja formēt asistenta pakalpojumu ir arī mammai vai vecmammai uz sevi, ko vairums arī  dara. Ja jau ir zināms asistenta vārds uzvārds, būs jāzina arī personas kods (gadījumā, ja asistents nav iesnieguma pildītājs).

Kā viss notiek tālāk, uzrakstīšu, kad būsim tikuši procesā tālāk par dokumentu iesniegšanu!

Pašvaldības asistenti un nekārtības socos

Sen neesmu neko rakstījusi, taču kārtējo reizi pēdējās dienās saskaros ar "ļoti"sakārtoto sistēmu mūsu valstī un "atsaucīgiem"cilvēkiem, ka nevaru nerakstīt.
Nolēmu, tā kā bērnam ir pieci gadi, kārtot pakalpojumu - asistents, ko nodrošina pašvaldības sociālie dienesti . Respektīvi asistenta - pavadoņa pakalpojumu. Protams, ka es neloloju cerības, ka varētu atrast kādu personu, kura vēlētos par 1,20 h atbraukt pie manis, aizvest bērnu uz nodarbību, tad piem. 40. minūtes par velti pagaidīt un tad atkal vest mājās un tad par savu naudu doties savās darīšanās. tādējādi pavadot ceļā un gaidot daudz vairāk laika, nekā "strādājot". Kārtoju šo pakalpojumu uz savu mammu, kura ikdienā ar to arī nodarbojas, tikai nevaru viņai par to atlīdzināt. Tad nu nolēmām, ka būtu daži lati pie pensijas. Savācu izziņas no visiem speciālistiem, ko Elīza apmeklē, paņemu izziņu par īpašo kopšanu un devos uz Sociālo dienestu. Tā kā mana sociālā darbiniece esot slima, viņu aizvietoja cita. Kā tagad izrādās, nepilna gada laikā man nomainījās ilggadējā sociālā darbiniece uz citu, par ko es netiku informēta, uzzināju tikai faktu, ka nu dokumenti jākārto ar citu meiteni. Nu labi. tad šī cita meitene saslima uz ilgu laika periodu, bet neviens neizdomāja painformēt, ka viņa arī vairs nav mūsu sociālā darbiniece, bet nu jau man ir trešais sociālais darbinieks! Labi, aizmirstam par tādu naivumu kā to, ka sociālais darbinieks piezvanītu vai atsūtītu e-pastu par šādu asistenta pakalpojumu un iespēju mums to iegūt, aizmirstam par to, ka sociālais darbinieks painformētu mani apr to, ka jāiet nokārtot ikgadējie pabalsti, kas nu tiešām neturas galvā katru gadu, ikdienas lietās vienkārši aizmirstas, labi, štrunts. Tad nu esmu kabinetā, aizpildu iesniegumu un kad tiek sāktas pētīt manas izziņas no speciālistiem, izrādās, tās nekam neder, jo rehabilitācijas personas ir pašnodarbinātie, nevis institūcijas. Velti centos kaut ko ieskaidrot. Vēlāk saņēmu atzvanu par to, ka patiesi "skaitās" tikai bērnudārza apmeklējums un neskaitās, ja bērns iet pie logopēda, kurš ir pašnodarbināts. Ja viņš strādātu poliklīnikā, nu tad cita štelle. Bez tam par katru apmeklējumu būtu jāatskaitās ar čeku, un soc. darbinieks noteikti dosies kontrolēt, vai konkrētā dienā esam tajā nodarbībā, vai es bezdievīgi krāpjos, lai "izsistu"no valsts par 1-2 latiem nedēļā vairāk. Ok, lai jau nāk un pārbauda. Tikai nespēju iedomāties, ka soc. darbiniece tiešām sestdienā 10.00 brauks uz Baltezeru, lai pārbaudītu, ka mēs esam reitterapijā, vai pirmdienā 18.,00 uz Piņķiem, lai pārbaudītu, ka esam mūzikas terapijā.
Tad nu zvanīju LM(Labklājības Ministrijai), lai noskaidrotu, kurš no mums ir dīvains. Tur pagadījās tiešām ļoti atsaucīga darbiniece, kura paskaidroja, ka sociālie dienest interpretē likumu pa savam un pieprasa no vecākiem patiesi neadekvātas izziņas un pierādījumus, ka tiešām pakalpojums notiek. Ka skaitoties arī, ja asistents pavada bērnu pastaigā un uz veikalu, ko man soc. dienests norādīja kā vecāku pienākumu. Vecāku vai nevecāku pienākums, taču viņi nespēj saprast, ka man gan pastaigai, gan veikalam vajag līdzi to otro cilvēku, jo vienkārši bērna uzvedības īpatnības  pieprasa to, ka viens cilvēks fiziski ar to netiek galā.
tad nu zvanīju atkal sociālajai darbiniecei un iedevu LM telefonus, lūdzu, lai piezvana. Atzvanu nesagaidīju un zvanīju šodien pati. Nē, soc. darbiniecei esot ļooooti daudz darba un viņa nav atradusi brīdi piezvanīt, kā arī viņas priekšniece, tomēr nezvanot uz LM, esot atkārtoti paskaidrojusi, ka manas izziņas nederēs.
Bet iesniegt es varot, ja nevarēšot akceptēt, tad es saņemšot atteikumu. Jauki...Atteikumu, ka bērna asistentam apmaksā ceļu pie logopēda, ja pat LM darbiniece teica, ka asistenta pienākums ir aizvest pat pieaugušu cilvēku pie mīļākā, ja ir tāda vajadzība. Un man ir jāpierāda, ka ir labi, ja bērns apmeklē logopēdu!
Protams, no soc. darbinieces nopratu, ka akmens tiek mests arī LM dārziņā, jo LM neesot noorganizējusi apmācības kursus par šo jauno pakalpojuma veidu. Nē, nu forši jau ir vienam otru vainot, nevis pacelt klausuli un sazvanīties.
Tā nu ir mūsu mīļajā dzimtenē...Vienmeŗ jau var priecāties, ka nedzīvojam Indijā, kur bērnus izvaro, bet tomēr varbūt ir vērts vērst skatu uz ASV, kur ģimenei valsts piešķir 3!!!! asistentus?

Lejuplādējamie materiāli - turpinājums nr.3

Piedāvāju publiskajai lietošanai jaunus materiālus, kas tapa pēdējās dienās:

1) Motivācijas lapa dienai. Tā kā meitai ļoti patīk spēlēt spēles iPad, bet ne pārāk patīk pildīt parastos uzdevumus, tad izgatavoju ikdienas motivācijas karti. Lodziņā, kur ir kauss, pielīmē lipekli un pielipina to kartiņu, ko bērns saņems balvā. Apakšējos lodziņos ielīmē vai nu darāmā darba kartiņu, piemēram, griezt, vai arī kartiņu, kas apzīmē padarīto darbu vai nepadarīto.  Diemžēl nevaru pievienot savas kartiņas, jo taisīju tās Boardmaker programmā, bet padomāšu, varbūt varēšu ieskenēt.
Karte ŠEIT

2)Tas pats stāsts, tikai par nedēļu. Ja izpilda katras dienas mazos darbus, nedēļas beigās saņem lielo balvu - kādu, katrs vecāks jau izvēlas pats.
Karte ŠEIT

3)Krāsu spēle. Pie attiecīgās krāsas stabiņos jāsakārto priekšmeti attiecīgās krāsās. Vakar uzlaboju šo spēli, priekšmetu kartiņas salīmējot uz maziem koka klucīšiem. Šodien notiks aprobācija:)
ŠEIT

4)Ko nevajadzētu darīt - Tāda kā sociālā stāsta lapa, kur attēlotas nevēlamās situācijas, piemēram, košana, un ko varētu darīt tā vietā.
ŠEIT

5) Aktuāls jautājums par kaķa mocīšanu. Meitai patīk, ja kaķis šņāc. tad nu to cenšas dažādi izprovocēt. Uztaisīju materiālu kā sociālo stāstu - karti. ja nu vēl kādam tas ir aktuāli.
ŠEIT

6) Ne manis gatavots, bet interesants lasāmmateriāls par aitu un jēriņu. Poverpionts.
ŠEIT

Lejuplādējamie faili 2. daļa

Turpinu ar lejuplādējamajiem failiņiem:
1) Nedrīkst -
 attēli ar lietām, ko nevajadzētu darīt

Šeit:
2)Mašīnu spēle -
jāatrod un jāsagrupē vienādu auto attēli
Šeit
3)Gadalaiku spēle -
zem katra gadalaika attēla jānovieto atbilstošs attēls, piemēram, ziemai atbilst slēpotājs, slida utt.
Šeit
4)Emociju atpazīšana - 
 Zem emociju sejiņām jānovieto atbilstošas bērnu sejas izteiksmju fotogrāfijas dažādos emocionālos stāvokļos
Šeit


Lasīšanai, materiāli ņemti no citām māmiņām i-netā

1) Vārdi pēc alfabēta burtiem uz kartiņām, ar attēliem
Šeit
2)Mazi stāstiņi ar attēliem, piemēram, par "uz"
Šeit

3) Vārdiņi lasīšanai, dažādi
Šeit

Lejuplādējamie materiāli darbiņiem ar bērniem 1.daļa

Beidzot saņēmos un ievietoju inbox. files tos materiālus, kurus esmu sataisījusi Elīzai, kā arī tos, kurus kaut kur esmu dabūjusi no citām mammām. Manu darbu izveidošanai par pamatu ir ņemti e-bay atrasti paraugi, ceru, par autortiesībām mani neviens "pie sienas"nepieliks.Kā ieteica mana logopēde, tad bildītes var uzlīmēt vai nu uz akmentiņiem, vai klucīšiem, lai vieglāk paņemt rokā. Visi darbiņi ir izprintējami un laminējami. bet katrs jau var modelēt pa savam!
Tātad:
1) Figūras:
Pēc loto principa veidota spēle par dažādām ģeometriskām figūrām:
Šeit

2) Apģērbs:
Spēles būtība - sarindot zem katras ķermeņa daļas to apģērbu vai aksesuāru, ko tur uzvelk.
Šeit

3) Krāsas:
Loto princips - uz zilas vai sarkanas mašīnas jāuzliek tādas pašas krāsas mašīna. Mašīnas, jo tā ir mūsu klikšķa tēma:)
Šeit

4)Secīgums:
Jāsaliek secīgi attēli, kā meitene pūš balonu.
Šeit

5)Vienāds vai atšķirīgs
Šeit jaātrod priekšmetu virknē atšķirīgais.
Šeit

6)Šķirošana
Jāsagrupā dzīvnieki, ēdiens un apģērbs.

Šeit

7)Mazs, liels
Loto princips - jāsaliek vienādas bildītes kopā, vaia rī var ņemt vienu lielā ekskavatora bildi un likt pievienot mazo utt. 

Šeit

Vai var runāt caur gleznām? - Janas izstāde

Čiekurkalna bibliotēkā, 1.līnija-64, ir atklāta Janas Viļumas otrā gleznu izstāde. Kādēļ ir vērts to pieminēt manā blogā, kas apskata tēmas, kas saistītas tomēr ar funkcionālajiem traucējumiem, terapijām un visu ko citu tamlīdzīgu? Viss ir pavisam vienkārši - Jana ir māksliniece, taču viņa atšķiras no citiem māksliniekiem ar to, ka viņas skatījumu uz pasauli un lietām savdabīgu padara autiskā spektra traucējumi, kas nosaka Janas komunikācijas īpatnības ar citiem cilvēkiem. Tieši tādēļ, ka māksliniecei grūtības sagādā mutiski komunicēt ar cilvēkiem, to viņas vietā dara gleznas. Bez tam Janai ir daudz talantu - viņa veido, raksta tekstus dziesmām un spēlē ģitāru. Noteikti dara vēl daudz ko citu, ko es nezinu:)

iepazinos ar Janu nesen, un tagad varu teikt, ka esmu ļoti priecīga par mūsu tikšanos. Jana ir ļoti "gaišs"cilvēks, talantīgs un vienkārši sirsnīgs un jauks! 

Gan tām māmiņām un tētiem, kuriem ir bērni ar autismu vai autisko spektru, gan tām, kurām vienkārši ir bērni ar īpašām vajadzībām, gan arī tām, kurām bērni ir "bērni-parastie" , iesaku apmeklēt šo izstādi.

Anketa pirmsskolas izglītības iestādēm

Kādu laiku atpakaļ calis.lv ierunājos par tēmu - individuālais mācību plāns bērnam ar īpašām vajadzībām, konkrēti speciālajā mācību iestādē. Tā kā man šķiet, ka tas, ko piedāvā standartā, nav diez ko veiksmīgi izstrādāts un , protams, audzinātājām neatliek laika pievērsties katram bērnam tik ļoti individuāli, lai sniegtu detalizētas atskaites vecākiem, sarunā ar vienu jauku cāleni skumbriju, konstatēju, ka viņa ir gan tādu plānu pati savam bērnudārzniekam izgatavojusi, gan arī izveidojusi anketu, ar kuras palīdzību arī izdevies šo plānu izveidot.
Tad nu ar viņas atļauju, publicēju viņas garadarbu ar nelieliem saviem papildinājumiem - jums iedvesmai. Katrs var šo anketu papildināt un mainīt pēc saviem uzskatiem.
Fails atrodas uz inbox.files šeit .

Kā izveidot kartiņas alternatīvajai komunikācijai

Uzsākot alternatīvo komunikāciju, vismaz mums, problēmas iesākumā sagādāja fakts, kur ņemt attēlus kartiņām, lai tie būtu vienoti, lai kartiņas būtu plus, mīnuss viena izmēra utt. Tā kā ar datoru neesmu ļoti uz Tu, tad sākumā taisīju kartiņas World, attēliem izmantoju mūsu fotogrāfijas vai mammu googli un Word piedāvātos Klip Art. protams, ka zināju, ka pastāv tāda programma kā Boardmaker un citas, kuru triālus es pat centos novilkt, bet tie nebija paŗāk veiksmīgi. Tad nu pēc kāda ilgāka laika atkal atgriezos savās domās pie Boardmaker. Īpaši, jo mums ir komunikāciju grāmatiņa no ASV ar kartiņām, kas gatavotas Boradmaker, tikai uzraksti virsū angliski. Tad nu aizgāju uz viņu mājas lapu -

http://www.mayer-johnson.com/boardmaker-software

un atklāju, ka viņi piedāvā 30 dienu izmēģinājuma versiju kartiņu veidošanas programmai. ŠEIT!

"Novilku"programmu un izgatavoju jau pirmās akrtiņas. No sākuma ir diezgan ķēpīgi saprast, kā viss notiek,joprojām tikai mēģinu "atkost" visu, bet ir izdevies atklāt sagatavi kartiņām uz A4 formāta. Diemžēl kartiņām nevar pievienot uzrakstus latviski, bet mūsu specifiskos simbolus piezīmēju ar flomāsteru, pēc kartiņu izdrukāšanas un tad ielaminēju. Man vēl palikušas 27 triāla dienas:) Jāsagatavo kaudze ar kartiņām, varēšu tad dalīties ar tām arī b/d, ja būs interese.

Turpinājums darbam ar GoTalk

Nākamais treniņuzdevums  -rādu kartiņas ar bēdīgu, rpiecīgu un dusmīgu bērnu sejiņu, Elīzai jāatpazīst emocija un jānospiež attiecīgais lauciņš uz GoTalk. Daram ar GoTalk to 1x.

Alternatīvā komunikācija - darbojamies ar GoTalk

Šeit nākošais sliktās kvalitātes video par to, kā Elīza apgūst GoTalk. Rotaļa vienkaŗša - rādu uz papīra lelles ķermeņa daļas, Elīza pareizo nosaukumu "nospiež" uz GoTalk. Pildam šo uzdevumu otro reizi, pie tam mazā ir apslimusi. Ķermeņa daļas zin, tikai nedaudz mulsina jaunais komunikācijas veids.

Idejas uzdevumiem

Jau iepriekš atvainojos par kvalitāti - fotografēts ar telefonu, sliktā apgaismojumā. Šeit uzdevumi, kurus esmu sataisījusi savai princesei. ne visi patīk un nav jau ne jausmas, vai tie nav pēc būtības "galīgi garām":). 

1) Kurš priekšmets atšķiras? Pagaidām šis ir pārāk sarežģīts uzdevums.

   2) Jāsagrupē dzīvnieki, ēdiens un apģērbs.

 3) Emocijas - zem "smailijiem"jānovieto bērnu fotogrāfijas ar pareizajām emocijām. Šis patīk!

 4) Atrodi vienādos - mūsu ķlikšķis"ir arī mašīnas, tādēļ tās izmantoju vairākos uzdevumos. Šeit ir dota no katras "markas"viena auto bilde, jāatrod un jāpieliek rindiņā vēl 2 tādas pašas.

 5) Liels-mazs:  Uz jau dotiem liela un maza ekskavatora attēliem jāuzliek atbilstošas attēlu kartiņas, respektīvi - loto:)

 6) Vēl viens loto variants, tikai par figūrām.

 7) Krāsas - zilai un sarkanai mašīnai blakus jānovieto tādas pašas krāsas mašīna.

 8) Ielaminētas vienkāršas formiņas, kuras mācīties apvilkt.

 9) Sākums skaitļu apguvei. Uz iemlaminētām kartiņām ir 1, 2 un 3 aplīši. Uz tiem jānovieto attiecīga skaita magnētiņi.

 10) Paldies par ideju  - paņēmu to no viena bloga. No trauku mazgājamajām lupatiņām izgatavoju burtu puzli. Lupatiņu bija maz, tādēļ pagaidām tikai daži burtiņi.

 11) Veļas striķa princips - tikai atteicināts uz figūrām. Uz augšējā "striķa"sakarinātas figūras, uz apakšējā ar lipīgo masu jāpielīmē attiecīga figūra. baisi neinteresanti:)

 12) Mācāmies lasīt - Attēls ar vārdiem, un vārds uz atsevišķas strēmelītes. Pagaidām tikai 3 vārdi, īpašī neinteresē.

Tas nu būtu viss, paldies par uzmanību:)