trešdiena, 2013. gada 26. jūnijs

Bezkazeīna un bezglutēna diēta

Jau ilgu laiku, tāpat kā daudzas mammas, arī es esmu dzirdējusi un domājusi par bezkazeīna un bezglutēna diētu, līdz to uzsvēra arī Odesā sastaptās māmiņas un neiroloģe. Beigu beigās sāku lasīt un jā, šķiet esmu izšķīrusies par soli, lai no mūsu ēdienkartes pazustu iemīļotais siers, biezpiens, jogurts. Kā to aizstāt, nezinu, bet ceru,ka problēmu nebūs, jo Odesā 2 nedēļas nodzīvojām gandrīz bez siera,ar nedaudz jogurtu un vispār bez biezpiena. Un bija ļoti OK.
Tad nu ielikšu dažus linkus palasīties tiem, kuri lasa vāciski - http://members.inode.at/t.strasser/tina.htm
http://www.zentrum-der-gesundheit.de/volksdrogen-milch-und-weizen-ia.html
http://www.ohne-weizen-milch-ei.de/.

Galvenokārt, lai mazinātu hiperaktivitāti un agresiju, kā arī lai sekmētu valodas atīsitību, šodien pat runāšu ar galveno pavāru - mammu par izmaiņu ieviešanu un pastāstīšu, kā mums veicas. Tagadējais mērķis ir 1. gads!

Delfīnterapija Odesā - panākumi gada laikā

Esam atgriezušies no Odesas, kur pabijām šogad jūnija vidū. Iesākumā vēlējos uzrakstīt nevis tieši par to, kas tur ir jauns, kas mainījies, bet gan tieši par to, kādi sasniegumi ir Elīzas attīstībā šī gada laikā pēc Odesas.
Pagājušo jūliju, Odesā Elīza izgāja 10 delfīnterapijas nodarbību kursu, masāžu un runas stimulācijas procedūras, kā arī lietoja zāles smadzeņu attīstībai. Šis bija, kā jau rakstīju, grūts laiks un sagatavojos arī šogad, kad Odesa būs diezgan liels murgs, taču, nezinu kam pateicoties, iespējams, ka visam kopā, tieši Odesā sapratu, cik ļoti pa gadu Elīza ir mainījusies. Tātad, uzskaitīšu mūsu panākumus, jo gribas jau arī, lai cilvēki, pateicoties kuru ziedojumiem, turp atkal aizbraucām, varētu priecāties, ka viņu naudiņa nav zemē nomesta!
1) Elīza Odesā aizbraucot jau iemācījās kāpt pa kāpnēm augšā, pārmaiņus liekot kājas. Tagad šī prasme ir labi nostiprinājusies, var kāpt pa kāpnēm neturoties.
2) Odesā sāka iet uz podiņa. Tagad pati prasās uz poda vai vispār pati aiziet un nokārtojas. Atšķir lielās darīšanas no mazajām, prasa, ja gribas lielās darīšanas - sakot: kaka. Arī "balodīša palaišanu" piefiksē:)
3) Sāka izrādīt interesi par ģērbšanos, pati cenšas noģērbties un apģērbties, pagaidām, vēl ar palīdzību, bet interesē un grib.
4) Kļuvusi ļoti mīļa pret ģimenes locekļiem - dod bučas, apskaujas, grib samīļot, patīk, ja dod bučas viņai. Dod bučas rotaļlietām. Šogad Odesā rotaļu laukumā spontāni apskāva un gribēja nobučot meitenīti, ar kuru bija spēlējusies kopā iepriekšējā dienā.
5) Pēc Odesas iemācījās šūpoties pati. Nu jau kāpj šūpolēs pati un arī izkāpj.
6) Iemācījās braukt ar trīsriteni, tagad brauc ar visu, kas kustas:) Protams, divritenim ir palīgriteņi.
7) Iesāka lēkāt.
8) Uz Odesu aizbraucām ar vārdu krājumu - mamma. Gada laikā ir apgūti apmēram 25 vārdi (skaitu arī vārda pirmās zilbes un vārdus, kas tomēr nav pilnīgi skaidri izrunāti, kā arī izbrīna skaņas kā ai, ui, pē) un plus vēl vairākus žestus.Odesā iemācījās tagad atkal jaunu vārdu - kūka:)
9) Palielinājusies spēja koncentrēties - sāk interesēt multfilmas, tv pārraides-skatās īpaši par dzīvniekiem. Ir izteikusies, ka vēlas kļūt par veterinārārsti.
10) Attīstās iztēle - spēlē lomu spēles, rūpējas par rotaļu dzīvniekiem un lellēm. Pēc 2x Odesā mājās norāva no puķēm lapiņas, salika katliņā un "vārīja"zupu uz savas rotaļu virtuves.
11) Sākusi dungot melodijas, ko mācās bērnudārzā.
12) Aktīvi grib palīdzēt mājas darbos.
13) Ir iemācījusies gandrīz visa alfabēta burtus, mācās ciparus. Interesē attīstošās spēles.
14) Parādās vēlme komunicēt un rotaļāties ar citiem bērniem. Nedara vairs tiem pāri.
15) Samazinājušās bailes no nezināmā.
16) Parādījās pirmie zīmējumi ar nozīmi.
17) Iemācījās pareizi plēst papīru.
18) Grib rūpēties arī par pieaugušajiem, dalās.
19) Pati ierosina spēlēt spēles, kas apgūtas pie psihologa.
20) Samazinājušas agresijas lēkmes un histērijas lēkmes.
21) Šogad Odesā gan lēkājām pa piepūšamajām atrakcijām, gan braucām ar elektroniskajām mašīnītēm, gan normāli pārvietojāmies ar sabiedrisko transportu, gājām pastaigāties bez lieliem excesiem,  gājām uz Lunaparku, mierīgi pavadījām neilgu laiku pludmalē, labprāt pavadīja laiku baseinā un burbuļvannā kopā ar citiem bērniem, spēja samērā mierīgi gaidīt ilgāku laiku, spēj ilgāk nodarbināt pati sevi, var sarunāt lietu secību (vispirms tas, tad tas), nogājām lielus gabalus ar kājām, varējām pat pasēdēt restorānā un ļoti ātri apēst kūku un izdzert kafiju:), uztaisīt EEG bez narkozes, noskatīties visu delfīnšovu ar lielu sajūsmu.

Noteikti kaut ko būšu aizmirsusi, taču patiesi, ja likās, ka pagājušo gadu esmu aizbraukusi ar bēbi un nespēju sagaidīt, kad murgs beigsies, tad tagad bija sajūta, ka esam ar lielu meiteni. Protams, tas nenozīmē, ka nebija gŗuti un problēmas, taču to nevar salīdzināt ar pagājušo gadu! Tā, ka es laikam jau esmu Odesas fans un skatos arī uz citām rehabilitācijas iespējam, piemēram Krievijā.
p.s. Gan jau, ka kaut ko vēl piemirsu sarakstā:)

Ko darīt ar košanu rokās - roku aizsargi

Sākot aktīvo velobraucējas un velokarta braucējas karjeru, kā arī iegādājoties skrituļslidas, skaidra lieta, ka nepieciešama arī ķivere un aizsargi rokām un kājām. Tā nu nejauši atklājām lietu, kas atrisināja mūsu autoagresijas lēkmes, proti, ne jau likvidēja košanu rokās, bet pasargāja rokas no asajiem zobiņiem! Proti  - plaukstu aizsargi, kas domāti skrituļotājiem. Ideāls līdzeklis! Uzliec uz rokām, un kod, cik gribi! Viens uzrocis jau ir sagrauzts. Katrā ziņā, asiņainās rokas tagad būs pagātne. Protams, jā, jārisina arī problēma, kādēļ kož, taču bieži vien tas ir tik spontāni, ka līdz tikai šie lieliskie roku aizsargi!

Bez tam tie arī izskatās stilīgi:D Viens zēns pat Odesā teica - es arī tādus gribu:)

Izpriecas vasarā -divritenis un velokarts



Sākoties siltajam laikam, pamanīju, ka meita pa ziemu ir pamanījusies pāraugt trīsriteni. Tas tad nu tika nogādāts trīsritenis laukos un ss.lv atrasts lielisks divritenis ar palīgritentiņiem. Nemaz neticēju, bet jau iemēģinot jauno ieguvumu, meita droši turējās divritenim mugurā un brauca bez palīdzības. Prasmes ar laiku uzlabojās un nu jau "dragā"tādā ātrumā, ka nevaru noķert:)
Pirmās reizes ejot ārā, nespēju tam noticēt, ka mana meita jau tik liela, ka brauc ar divriteni, stūrē, nokāpj, uzkāpj, fantastiski! Galvā nespēja salikties fakts - vai tiešām šī ir tā pati meitene, kuru pirms vairākiem gadiem stutēju pie ratiņiem asarās acīs un neticēju,ka viņa kādreiz spēs patstāvīgi pati iet?
Pēc divriteņa pirkuma sekoja problēma Rimi, kur sākās piedāvājumā velokarti. Tādā tirdzniecības zāles vidū Elis bija iekšā un nu tik braukt. Ilgu laiku domāju, vajag vai nevajag pirkt, tomēr, pat lietoti bija ļoti dārgi. Kamēr uzdūros uz sludinājumu par jaunu, rozā ar baltu velokartu no Anglijas par tikai 35 ls! Aizbraucām apskatīties un bija skaidrs - tas mums būs! Nu Elis rullē pa rajonu ar savu velokartu un divriteni! Tādu velokartu mūsu rajonā nevienam neesmu redzējusi, visi skatās un brīnās:) Taču mana ralliste ir no laimes septītajās debesīs.