Divas nedēļas Odesā - izklaides

Aiz muguras ir veiksmīga pirmā delfīnterapijas nodarbība. Palēnām turpinām iepazīt apkārtni. Ārā ir ļoti karsts un mana meita nelabprāt grib kaut kur iziet. Tas ir apgrūtinoši, jo istabiņa ir maza. Daudz laika pavadām vannas istabā - pielaižu vannu ar ūdeni, viņa tur spēlējās ar izēstajiem jogurta trauciņiem un smilšu rotaļlietām, ko iegādājāmies uz vietas. Apkopējas gan ir čaklas - ne vienu reizi vien mana vannas spēļlietu kolekcija, kas sastāv no lielās ūdens pudeles un mazajiem jogurta trauciņiem tiek izmesta ārā. Pēcāk sākam to slēpt:) Otra vieta, kur izklaidēties, ir balkons. Tur stāv atpūtas krēsls, kurā var sēdēt un var arī palīst zem tā:) Trešā vieta, kur izklaidēties viesnīcas robežās(neskaitot tv skatīšanos- tik daudz tv Elīza nebija skatījusies visas dzīves laikā) ir baseins un burbuļvanna un viesnīcas jumta. Jāuzbrauc ar liftu uz 5to stāvu, jāiziet cauri restorānam, var pajautāt dvieļus tur kādam no personāla, ja negribas ņemt savus no numuriņa, un izklaide var sākties. Uz jumta atrodas arī sauļošanās krēsli, bet no vienas jumta puses var vērot delfīnšovu no augšas, kā arī divi šūpuļkrēsli, kuros var pašūpoties, ja nav apmeklētāju.
Izklaides pēc var pasūtīt ēdienu arī restorānā - pieejama arī ekstra - ēdienu viesmīlis atnes uz numuriņu. (Tā ir pat ērtāk, jo, kā jau restorānā, visu gatavo ilgi un manējai mierīgi nosēdēt un nogaidīt ēdienu bija grūti).
Milzu izvēle jau nav, bet tomēr kāda pārmaiņa ikdienā. Kā jau minēju, ēdām paši. Ledusskapīti istabiņā izkrāmējām, salikām tur iekšā savus jogurtus, sieru un citas ēdmaņas. Alko pudeles sarindojām skapja plauktos:) Istabā ir liels galds, uz kā ērti var novietot pārtiku. Pie pārtikas jāmin, ka mani jau pirms braukšanas pabrīdināja, ka krāna ūdeni dzert nevajag. Tā pat kā pie mums LV. Pirkām veikalā lielos ūdens iepakojumus, taču to vēl papildus nevārījām, dzērām tāpat un caureja nepiemetās:) Pārtiku pirkām vietējā veikaliņā, proti, jāuzkāpj pa nogāzi un cauri suvenīru jūrai līdz tam, kad ieraugāt ielu, autobusu pieturu un daudzstāvu mājas, vienā no tām tad arī ir diennaktnieks(bet tur ir dārgāk, nekā tad, ja paiet krietnu gabalu uz priekšu)! Vēl krustmāte brauca ar tramvaju uz tirgu un ar kājām gāja līdz tuvējiem pārtikas supermārketiem.
Tas par ēšanu.
Rehabilitācijas apmeklētājiem pienākas iespēja apmeklēt delfīnšovu gan dienā, gan naktī pa brīvu un pa brīvu var apmeklēt arī delfinārijā eksotiskos dzīvniekus(pašiem jāuzprasās uz biļetēm). Taču neko par to vairāk pastāstīt nevarēšu, jo manējā no delfīnšova aizmuka - gan tādēļ, ka mums iekrita biļetes saules pusē, gan tādēļ, ka bija ļoti skaļa mūzika, taču šovs kā tāds ir iespaidīgs. Šovasar mēģināsim atkal - paņemšu līdzi bērnam ausu aizbāzņus:)
No delfinārija vairākas reizes dienā kursē elektromobīlis uz maksas pludmali. Tur esot daudz patīkamāka atmosfēra, tā kā negribējās maksāt par iespēju, ka meita mani izvilktu no pludmales pēc dažām minūtēm, šo ekstru neizmantojām. Pie pašas viesnīcas katru dienu bija iespēja lēkāt pa piepūšamajām atrakcijām, izbraukt ar elektriskajām bērnu mašīnītēm un doties izjādē ar poniju/zirgu. Visu stāstu teorētiski - manējai riebās viss:)
Dodoties pastaigā pa parku, kas ir gandrīz blakus viesnīcai, noejot krietnu gabalu, var nokļūt bērnu spēļu laukumā, kurā gan nav šūpoļu, bet ir slidkalniņš. Orientieris - Ševčenko parkā piemineklis:)
Kad izdevās Elīzu izvilkt no viesnīcas, devāmies ekspedīcijās - uz tirgu-Privoz - ar tramvaju - bezdievīgi pilnu, pilnīgi padomju laiku versijā(aizmirstiet par kondicionieriem), biļetes pērk tramvajā no konduktora, turpat pie tirgus ir arī zooloģiskais dārzs. Salīdzinoši ar mūsējo -maziņš un nošņurcis, taču tur ir zilonis! Ir šūpoles!!! kā arī citas atrakcijas. Netālu no viesnīcas bija arī atrakciju parks ar milzu panorāmas riteni, nezinu, vai tāds ir katru gadu, taču arī variants kā pavadīt laiku, ja bērnam nav paniskas bailes no trokšņa.
Atzīšos grēkā - neapmeklējām nacionālās Ukraiņu virtuves, bet gājām uz Makdonaldu.Fui, pē, zinu:) Taču vismaz tur man nebija bail, ka varētu dabūt caureju:) Vēlāk gan atmetām bailes un iegriezāmies uzēst arī vietējās kafeinīcās. Piemēram, netālu no Nemo ir ēstuve, kur viesnīcas klientiem ir atlaide - ēdienu izvēle tiešām liela, cenas demokrātiskas un iespēja sēdēt ārā, svaigā gaisā:)
Ko tad vēl var darīt Odesā...Pēdējās dienas dzīvojām gandrīz centrā  - tur atklājām bērnu spēļu laukumu ar daudz, dažādām atrakcijām. Diemžēl precīzi nevarēšu noraksturot, kā tur nokļūt.
"Suvenīru paradīzē" - respektīvi, ceļā uz viesnīcu, var atrast piedāvājumus tūristiem - piedāvā ekskursijas uz dažādākiem tuvākiem un tālākiem objektiem, domāju, ka tas ir tiešām forši un interesanti, ja vien bērns ir spējīgs mierīgi to visu "paciest", vai arī ir atstājams ar kādu pieaugušo viesnīcā.
Lielie iepirkumu centri atrodas pilsētas centrā un lai tur nokļūtu, no viesnīcas ir krietns gabals.Ir pat gājēju iela, diezgan maziņa, taču ja ir mega apņēmība, un , piemēram, nav žēl taksim, var aizbraukt pavadīt laiku sestdienā vai svētdienā. Protams, var kulties ar sabiedrisko, bet nu tiešām tikai rūdītiem ceļotājiem:)
Pludmali vislabāk apmeklēt vai nu ļoooti agri no rīta(mana krustmāte cēlās 6os), vai vēlu vakarā - silts būs, bet nebūs cilvēku bari, vai braukt uz privāto, samaksāt par visu dienu un atpūsties cilvēcīgi. Lai gan ir solīts, ka šajā vasarā esot jābūt vaļā visai viesnīcas teritorijai, tad pagalmā vajadzētu būt lielam baseinam, arī uz jumta plānots bija vēl viens atpūtas stūris.